Super truper.....
Tā reiz bija viņas mīļākā piezīme... ar sarkastisko garšu....
Tā reiz viņa dzīvoja pilnā ūdens vanna, kur zelta zivtiņas paslēpes spēlēja.....
Pēc izskata tādā vienkārša beibīte...., bet acis..... tās pateica visu... mīlestību , dusmas, naidu,,,, kaisli, valdzinājumu.......
Viņas stāsts sākās gluži vienkārši, bet pēc tam tas jau bija kriminālā romāna vērts......
Viņu nodeva pašas skaitās, lielās, zaļās acis.......
Un pēc tam viņa sev vēl ilgi mocīja ar domu, kāpēc viņa uz to pusi paskatījās....
Pat viss ekskluzīvāka prese par to rakstīja... ka jauna meitene * bez nenoteiktas izcelsmes, ir ieraudzījusi....... to.... par ko ikdienā nemēdz runāt, par ko solīdi cilvēki nemaz neiedomājās runāt......
Viss vilkās gadus... viņa bēguļoja , nebija citu variantu... viņa bija jau sevi norakstījusi
Un tieši tad, ka viņa domāja, ka nākotnes viņai vairs nav........ parādījās viņš.........
Kas viņš bija? Ko viņš darīja? Un ko viņš gribēja no viņas?
Uz šiem jautājumiem varēja atbildēt tikai viņš pats................... bet vai viņš to vēlējās....... Diez vai ... jo viss liecināja par to, ka īstu zvaigzni nezīmē tā *....... un ka īstu sirdi ar nezīmē tā, kā mēs to zīmējam Valentīna dienā.......
Tāpēc uzzināt patiesību mums neizdevās..................