negribu iet uz parku. negribu. tiem cilvēkiem tur nav ne vaians, bet es kaukā nejūtos īpaši labi tur. nu nav vairs tas, kas bija iepriekš...mjā ja es vēl spētu pateikt, kas tur bija tik īpašs iepriekš...

šodien likšu masku. cik var saskābusi staigāt apkārt. vakar ar K. gājām mājās, garīgais uzlabojās... nu labi tāpēc, ka viņš ieminējās, ka mēs varētu uz teātri aizlaist utt... uzreiz labāk palika...
fascinēja, kad izvelku jaw 4. pudeli alus...

Viņš: tā tikai velk pudeles ārā un dzer!

pohuj! gribēju pielieties...nevarēju..nelīda iekšā... vienīgais, ko es varu norm dzert un kas man lien iekšā ir aliņš...bet alus man saistās ar labu laika pavadīšanu nevis pieliešanos! tāpēc es no viņa nevaru!...
šodien atkal gribēšu pielieties...bet jāiztur...


"viņam un visām tām viņa vecenēm" to teica K. māte...K. gulēja, bet es jau biju nomodā un dzirdēju šo fragmentu no viņa vecāku sarunas otrā istabā... nu jā priekš viņiem es esmu tikai kārtējā...
bet viņam?

mjā ko ta es varu prasīt no viņa, ja pati neesmu labāka...domāju par M. un pieprasu, lai viņš par citām nedomātu. egoistiski.