apģērbs maina cilvēku. tāpēc es toreiz tā pretojos.

piekāpos. tgd jaw jūtu, ka gribas izturēties atbilstošāk, sievišķīgāk. nu kaukā savādāk... draugs teica, ka nav nekas slikts. viss jaw ir labi un superīgi. bet tik un tā. tas vairāk nav tas, kas bija.

oki jā atdzīstu. apmēram tas ir tas, ko es biju sākusi meklēt pēdējā laikā, jo tās ķēdes, spaiki..nu nebija tas. nē protams viņus es nenolieku malā, jo tā tomēr daļa no manis jaw... bet tikai uz laiciņu. cilvēks visu laiku mainās... lai arī kā man tas nepatiktu.

so whatever?

ja godīgi nav. gribējās, bet nav. man iekšā šobrīd nav nekā tāda laij gruzītos. derētu uzpīpēt. bet mājās negribu. un ārā nav mīlīgs laiks... :/

tāds labs noskaņojums... mjā esmu sagatavojusies it kā tūlīt iešu ārā ar draugiem vaij vnk pastaigāties.. bet īstenībā nav jaw nemaz kur iet. ārā lietus un ir kā ir. cerams, ka mamma nebūs šonakt mājās :p

laikam jāiziet vismaz uzpīpēt :p
tā dziesma mani vienmēr ietekmē :D

kur tie laiki, kad apreibu no 1. cigaretes :D

mjā nepīpēšana dod savu :D