antoinette
antoinette
- Zupa un mākoņi
- 24.1.10 22:37
- Mana mazā, nevaldāmā mīļotā lika galdā pusdienas, un pa atvērto ēdamistabas logu es vēroju mainīgo celtni, ko dievs būvē no tvaikiem, - brīnišķas, netveramas konstrukcijas. Tās apcerēdams, es sacīju pats sev:
"Visas šīs fantasmagorijas ir gandrīz tikpat skaistas kā manas mīļotās, šīs mazās, neprātīgās briesmones, zaļās acis."
Negaidot manu muguru ķēra pamatīga dunka, un es dzirdēju apburošu, ņaudīgu balsi, histērisku, kā no degvīna aizsmakušu balsi - manas mazās mīļotās balsi sakām:
"Vai jūs beidzot ēdīsiet savu zupu, sasodītais mākoņu pārdevēj?"
/Bodlērs, protams/
-
0 rakstarrr..