antiromance

Es gribu tikai lidot!
25.2.06 14:21
Pamodos, nu labi, ka vismaz pamodos... bet varbūt tas nav nemaz tik labi? Nezinu. Atvēru acis un manī raudzījās pelēks, drūms rīts. Pelēkas domas man saplūda galvā, sajūta tāda it kā gribētos lidot. Atrauties no zemes, attālināties no nomīdītā pelēkā, mēslu (un ne tikai suņu) pildītā sniega. Kuro dienu jau nekas nav tā kā gribētos. Dienas joņo neapstādamās, bet esmu iestigusi nenormālā stagnācijā. Neko negribas darīt, pat to KO, ja neizdarīšu nebūs labi.
Kāpēc visam jānotiek, tā kā tam jānotiek? Kāpēc vienkārši nevar pārkāpt pāri balkona malai un izplest spārnus. Kāpēc cilvēki neprot lidot? Kāpēc tie ir tik iegrožoti, tik nespēcīgi savā rīcībā tik nepinīgi? Piesaukt to Dievu, jāiepin dzīvē, lai būtu ko vainot, lai sevi attaisnotu. Ja jau esam taisīti pēc Dieva miesas un lidzības, kāpēc mēs neesam ideāli? vai tad Dievs nav ideāls un ja patiešām Viņš nav ideāls tad kā izskaidrojams tas fakts, ka tik daudzi domā , ka Vinš ir perfekts, ka Viņam ir tik daudz pielūdzēju.... ???
Es gribu tikai lidot, es jau neprasu miljonus, es neprasu nemirstību, neprasu būt ideālai, es gribu tikai LIDOT!
Mūzika: Apocalyptica & Mathias Hope vol.2