Džerij, es laikam esmu sasniedzis kaut kādu rekordu. Mani apdirš uz velna paraušanu un tas viss notiek ārpus mana žurnāla. Tu tikai paskaties, cik maz es esmu iesējis un cik daudz nopļauju. Man nav neviena frenda, es nevienam neadresēju savus tekstus, mani uzbraucieni anonīmajam, vidēji izrēķinātajam cibiņam ir klišejiski, taču tie plānprātiņi turpina šūmēties. Es saprastu, ja tas ilgtu vienu vai divas dienas, taču tik ilgi ...