Džerij, vai man izdodas sabalansēt aizvainota pokemona un saskābuša vecūkšņa tēlu?
Man ir nelabas aizdomas, ka pēdējā laikā es vairāk izskatos pēc moralizējoša socioloģijas pirmkursnieka nevis pēc seksuāli apbižota pusmūža marazmātiķa.

Divu pretpolu sabalansēšana ir pārāk pārāk garlaicīgs šovs. Jābūt vismaz trīsvienībai.
Ko tu domā par nacisma komponenti?

Ambiziozs pokemons - indīgs vecūksnis - histērisks nacists.

Kaut arī nacists es esmu arī bez visa Waits tēla.
Tas man reāli nāk no sirds.