Jaukā, es īsti pat nezinu, ko es varu pateikt, bet izlasīju tavu postiņu neskaitāmas reizes. Tu esi mammuķis. Tev dvēselīte zem sirsniņas. Tu neesi padomājusi, ka ja tas ir noticis, tad tā bija jānotiek. Jo ir vecmāmiņu teiciens [man ļoti mīļš] - nevis vecāki izdomā, kad gribēs bērniņu, bet gan bērniņs izvēlas sev vecākus un laiku, kad pie viņiem ierasties. Padomā lūdzu, lūdzu, pirms izdari ko neatgriezenisku. Buča.