Aij, da tur.. vēl pirms man parādījās vēlme, kā daždien Rīgas tusos, uzmest somu plecos un tīt ar kājiņām uz mājiņām. Tikai Liepāja bik par tālu ir no tām mājām. Vot tā arī līdz rītam bezjēgā noslaistījos, labi, ka vismaz tas pats Betons bija, ar ko parunāt.