Nutad... cibā tīnīšu tiešām ir daudz, gan nezinu vai puberetāti ir pareizi teikts.

Grāmatas sarakstīšana noteikti palīdzētu ja ne mums, tad vismaz tev pašam - vismaz kāds solis uz priekšu attīstībā. Redzi, es paskatījos, ko tu raksti pats savā žurnālī un, kā par brīnumu nemaz neizbrīnoties, nekādu dziļu domu vai vieda vecuma (nemaz nerunājot par TIK vieda, lai kādu mācītu) klātbūtni nemanīju.

Grāmatas lasīt patiesi ir kruti. Tipa, intelekta pazīme, ka tu izlasi un turklāt vēl arī saproti. Katrā gadījumā krutāk, nekā lasīt Cosmopolitan,kratīties bīčpārtijos, pildīt debilus testus par drāztiesprasmi, blenzt zilajā ekrānā FashionTV, Aliju, sex&city un ko tur vēl. Ja godīgi, radās, ka tava dzīve rotē ap seksu, modi un pārtijiem; kuram nu tad lai tagad piesien to puberetāti? Man personīgi visas iepriekšminētās lietas šķiet tizlas un aprobežotas bez gala, bet atšķirība tāda, ka "melnie drūmie" nepišas klāt ar minēto pārliecību Alijas vērotājiem. Tev Cosmopolitan lasīšana un shppings patīk, un ir ok, neviens neceļ brēku. Tad nu pacenties saprast, ka kādam citam patīk lasīt Bodlēru, Vilsonu (zini,_grāmatas_),klausīties smagu mūziku, valkāt dzekšņu aproces un melnas drēbes.

Jocīgi, mēs taču jūs ignorējam. Nezinu nevienu gadījumu, kājau te kāds minēja, kad melnais censtos skaidrot_normālajam_ īstenās dzīves patiesības. Kāpēc mēs nevaram sagaidīt pretī tikpat jauku ignoranci? Tā vismaz būtu mierīga līdzāspastāvēšana, jo neviens depresonītis, protams, nelolo tik utopsiku sapni, ka mūs varētu censties izprast, kapēc tā un šitā, ko mēs domājam, kas mums rūp, utt. Daudz vieglāk ir nepiepūlēt smadzenes un pieturēties pie principa "ja nesaprotu, tad noliedzu", jo smadzeņu piepūle nudie varētu sagādāt grūtības.

Anti savam vecumam ir attīstīta un inteliģenta būtne, ar saviem trūkumiem, kuri ir jebkuram no mums. Melnā kosmetika nav maska, tā ir, tēlaini izsakoties, dvēseles seja. Tobiš, cilvēks parāda ārēji to, kāds/ kā jūtas iekšēji.

Piemetināšu, ka viss augšrakstītais domāts par "depresonīšiem" kas vairumā gadījumu pārspēj tevi prāta spējās, nevis par srīpainajās zeķēs tērptajām pokemonmeitenēm. Pieņemu, ka tu varētu arī neizprast atšķirību, jo ārēji tā tiešām var nebūt liela.

Noslēgumā neatbildēšu uz _bezgala mulsinošajiem_jaut., jo tie nebija domāti man, bet es pavisam noteikti atbildes varu dot tādas, kādas tev nelabpatiktos.

Ierosmei pārītis jautajumu tev:
1) cik grāmatas dzīvē esi izlasījis tu?
2) vai zini melnās krāsas nozīmi un simboliku pilnībā?
3)vai zini, ka no _tava_ vecuma pārāk drīz vis neizaug?

Ceru, ka neaizķēru godu un cieņu.