Tā nu ir pasaulē iekārota - cilvēki ir ziņkārīgi, (ne)domājoši un tomēr tiesīgi izteikt savu viedokli par visu. Nevar jau aizliegt, brīva valsts kā teikt. Un dažreiz (bet tikai dažreiz) varbūt ir vērts ieklausīties. Nē, ne jau tāpēc, lai pieņemtu un sekotu - vienkārši tāpēc, lai zinātu, kas apkārt notiek.

Cilvēks vienmēr tiecas uz to, lai būtu laimīgs. Vienalga kādā veidā.
Var jau būt, ka laime ir sagrieztās rokās, var jau būt... Cilvēks ir viens veselums - un nevar atdalīt ne viņa ģērbšanās stilu, ne rokas, ne valodu, ne ko citu.

Ja Tu jūties laimīga, tad jau problēmu nav. Tad parasti nesatraucas, jo tad jau ir vienalga. Sāp tikai tad, ja dara pāri kaut kam Tev tuvam, saistošam, aizskar to visvājāko vietu - kaut vai ar vārdiem.

Un atļaušos arī savu viedokli - man ir žēl, žēl to, ka nav neviena, kas spētu Tev būt tik tuvs un vajadzīgs, lai nebūtu jāsavaino sevi. Un mani neviens nepārliecinās par to, ka problēmu nav un šāds cilvēks ir. Tiesa gan bieži vien cilvēkiem ir ļoti viegli tās problēmas noslēpt (tas no pieredzes). Jo ja jau tādas nebūtu - neviens jau šeit aizstāvoši nerunātu, tikai klusi pasmīkņātu par @flippo.

G