Kaut kad nesen sanāca pārlasīt savus 4-5 gadus vecos poustus.. Wī, tāda drāma un ziepene, ka pat kaut kā grūti to visu pašai ar sevi sasaistīt. Bet nu droši vien, ka man tolaik bija interesanti. Nēnu, arī tagad ir interesanti, bet tas ir tāds interesanti, par kuru nav īsti ko rakstīt. Reizēm arī sanāk atcerēties visus tos draudziņus, ar kuriem agrāk kopā tusēju. Visādi darkzi, ulvji, arēmsi, daeves un vēl sazinkas. Droši vien, ka visi jau sen atstiepušies pēc šiem gadu desmitiem :