viņa mani reizēm nebeidz pārsteigt. mana māte.
parasti viņa no rītiem mani steidzina un nemitīgi [iesienas ar jautājumu, cik ta man laika vajagot, lai sataisītos. šorīt nezkapēc viņa izdomāja, ka tas jau nekam netraucēs, ja viņa ar mani parunās kādu stundiņu. nu ļoti jau nu jauki.
bet nu par laimi nākamnedēļ atvaļinājums viņai beidzas un arī šitas murgs līdz ar to.

phew.

upd.: nē, burvīgi, VĒL viņa man neliek mieru. joptvai, es vispār šodien no mājas tikšu ārā?!?