es pati sev nodaru pāri. pārāk ātri pieķeros cilvēkiem, un pati pēc tam ar to nespēju tikt galā.
tāpat es zinu, ka tiem, kuri man patīk, kuriem esmu pieķērusies, ka viņiem mani nevajag. da kam vispār vajag :/
man nepalīdz tas, ka APZINOS, ka nedrīkstu domāt par to un to, atcerēties, pakavēties atmiņās un sapņos. jo tā ir tikai apziņa. reāli jau es neko neizdaru, es turpinu sevi ar to nomocīt. laiks iet, bet nekas nemainās.

Kh, pazīstami vārdi. Pašlaik kaut kas tāds notiek ar mani. Tikai es uzskatu, ka pati spēju visas savas jūtas aptrakt un paspēlēties ar cilvēku, pret ko tās jūtas ir. Bet kaut kā nesanāk, because i`m not strong enough.