viņš pats reiz man teica, ka nemākot draudzēties, un ka cilvēkiem ātri apnīkot.

// (piebilde: šitas bij sen, kaukad marta sākumā)
[22:12] ir cilveeki kas vareetu buut labi draugi
[22:12] bet nez.. tieku valjaa no vinjiem
[22:12] kaukaa
[22:12] pat ne speciaali
[22:12] un nenozheeloju
[22:12] nozheela ir pac stulbaakais kas var buut

[22:13] es esmu necieshams
[22:13] vienk
[22:13] tas arii viss

[22:14] ir cilveeki kuriem es pat patiiku
[22:14] bet lielaakaa dalja nepaciestu
[22:14] manu sabiedriibu
//

now i see why. tā tas notiek VIENMĒR, kā rādās.
varbūt tā pat nau īsti viņa vaina - viņa vaina ir tajā, ka viņš neko, kā rādās, nevēlas mainīt, nevēlas kaut pacensties nedaudz..

viņam tik tiešām būtu vajadzīgs kaukāds trieciens - es pat nez, garīgs vai tīri fizisks, lai no šitā visa viņš pamostos un tiktu ārā. savādāk jau nu galīga bezcerība.