gribās ēst. bet ir tikai tēja.
šodien braucu uz darbu trolejbusā - to pašu dumjo kāju dēļ. sēdēju, skatījos ārā pa logu, un izdomāju, ka būtu labi tur tā arī nomirt. gribējās aizvērt acis un vairs neatvērt. galapunktā konduktore droši vien pie manis pienāktu un gribētu pamodināt, bet es būtu mirusi un neatbildētu. un tad viņai būtu nelāgs garastāvoklis uz visu dienu.
dīvaini jūtos, zinu, kādēļ tas tā ir, bet negribu to pati atzīt. daru lietas, ko nevajag darīt, un dēļ kurām galu galā tikai sūdīgāk jūtos.
gribās, lai kāds samīļo. tikai par to arī ir jāmaksā.
// nekas nekad nemainās
|