vai tu nāktu ja es prasītu? man vajadzētu laiku, noteikti laiku, taču es neesmu tu! tādiem nolūkiem ir domas.
ko gan es varētu atdot tikai tavas maigās ādas dēļ vien. visu lietu nozīme un būtība žūd tajos mirkļos, kad ļāvi man pieskarties sev. ar nodevīgo prātu es cenšos aizmirst to, taču nespēju, es laikam esmu pārāk vājš vai arī nevēlos. bet vai vajag? tas lai paliek manā ziņā, tev es lūdzu pavisam ko citu - uzsmaidīt un man pietiks ar to vien!