pilns ar čūskām, tās ir visur. man neaizmukt. šīs nebeidzamās bailes no viņām laikam būs ieguvušas veidolu kā kulminācijas punktu manā dzīvē. viss tulītās beigsies, viens kodiens, es kliegšu, ne aiz sāpēm, bet bailēm, un viņas zaudēs savu interesi pret mani. es kļūšu auksts un nemanāms. viņas aizrāpos kur nu kurā nākamo upuru meklējumos, bet es turpat vien palikšu. vēl tikai pēdējie pilieni baiļu, manu baiļu, šajā ļaunuma jūrā un es apstāšos, laiks mani vairs nevedīs sev līdzi, atstājot mani guļam kopā ar siltumu. bet tas tomēr ir tik nodevīgs. tas nodod tevi pie pirmās iespējas un atstāj vienatnē. siltums neko nezaudē, tam nav ko zaudēt, bet vai man maz ir?!