čempionu vakariņas, pt.45
"skream - request line", ļoti interesanta dziesma.
iedomājieties, ka jūs pēkšņi atjēdzaties kādā pilnīgi tumšā ielā, par kuras esamību jums līdz tam nebija nemazākās nojausmas. un jums liekas, ka jūs esat detektīvs. ne jau tā, ka iepriekš būtu jau bijis, bet tieši, ka jūs tagad to tikai apzinaties un jums ir sava lieta jāatrisina, kas ir pats svarīgākais, kas jums jebkad uzticēts. un šī dziesma jums skan tādā kā fonā, kas aizpilda parasti šādās ielās esošo nomācošo klusumu. jums nav bail, JUMS IR INTERESANTI!!
un jūs ejat uz priekšu, kur parādās 2 pilnīgi identiskas durvis. jūs nevarat izlemt pie kurām doties, jo jūs nevēlaties palaist garām nevienu izdevību iegūt savā pieredzē kaut ko jaunu. kas zin kas būs ar durvīm numur 1? bet varbūt otrajās būs kas aizraujošāks!?
un tā, vēl joprojām šīs pašas dziesmas ritmos (kas jums jau sāk likties, ka varētu skanēt mūžīgi galvā, lai aizpildītu klusumu un darbotos kā "dzīves foniņš") jums jau ir prātā potenciālie "sliktie", scenārijs noziegumam un skaistā daiļava, kuru kādā no momentiem izglābsiet no agresīvi nosakņota elfa ar dobermaņu sugas suni; kāds jums būs pirmais randiņš, pirmais sekss un pirmais kopīgi pagatavotais vaniļas pudiņš.
TAČU jūs aizejat taisni, jo tur notiek darbība, tur kūsā dzīve un jautrība, par kuru jūs gan neko nenojaušat, jo vēl neesat tur, bet galvenais, ka jums vēl joprojām ir ļoti INTERESANTI! un jūs noteikti aiziesiet līdz galamērķim, lai arī kādus jaunumus, priekus un situācijas tas nestu uz savas paplātes..
bet dziesma nekur nepazūd, tā tomēr paliek jūsu galvā, mistiski mājot jums ar savu mazo pirkstiņu. "nāc nu, nāc! mēs nedaudz padejosim, parunāsim, pasmiesimies un varbūt arī es lēnām pieskaršos ar saviem pirkstiem tavam ceļgalam. nu kur tu paliki? nepazūdi!! nāc, nāc, mans mazais draudziņ.."
iedomājieties, ka jūs pēkšņi atjēdzaties kādā pilnīgi tumšā ielā, par kuras esamību jums līdz tam nebija nemazākās nojausmas. un jums liekas, ka jūs esat detektīvs. ne jau tā, ka iepriekš būtu jau bijis, bet tieši, ka jūs tagad to tikai apzinaties un jums ir sava lieta jāatrisina, kas ir pats svarīgākais, kas jums jebkad uzticēts. un šī dziesma jums skan tādā kā fonā, kas aizpilda parasti šādās ielās esošo nomācošo klusumu. jums nav bail, JUMS IR INTERESANTI!!
un jūs ejat uz priekšu, kur parādās 2 pilnīgi identiskas durvis. jūs nevarat izlemt pie kurām doties, jo jūs nevēlaties palaist garām nevienu izdevību iegūt savā pieredzē kaut ko jaunu. kas zin kas būs ar durvīm numur 1? bet varbūt otrajās būs kas aizraujošāks!?
un tā, vēl joprojām šīs pašas dziesmas ritmos (kas jums jau sāk likties, ka varētu skanēt mūžīgi galvā, lai aizpildītu klusumu un darbotos kā "dzīves foniņš") jums jau ir prātā potenciālie "sliktie", scenārijs noziegumam un skaistā daiļava, kuru kādā no momentiem izglābsiet no agresīvi nosakņota elfa ar dobermaņu sugas suni; kāds jums būs pirmais randiņš, pirmais sekss un pirmais kopīgi pagatavotais vaniļas pudiņš.
TAČU jūs aizejat taisni, jo tur notiek darbība, tur kūsā dzīve un jautrība, par kuru jūs gan neko nenojaušat, jo vēl neesat tur, bet galvenais, ka jums vēl joprojām ir ļoti INTERESANTI! un jūs noteikti aiziesiet līdz galamērķim, lai arī kādus jaunumus, priekus un situācijas tas nestu uz savas paplātes..
bet dziesma nekur nepazūd, tā tomēr paliek jūsu galvā, mistiski mājot jums ar savu mazo pirkstiņu. "nāc nu, nāc! mēs nedaudz padejosim, parunāsim, pasmiesimies un varbūt arī es lēnām pieskaršos ar saviem pirkstiem tavam ceļgalam. nu kur tu paliki? nepazūdi!! nāc, nāc, mans mazais draudziņ.."