es atceros gaismu vai drīzāk pirmā bija tumsa? tam gan īsti vairs nav nozīmes. tik sen. es nonāku tomēr atpakaļ pie gaismas. tā iedveš siltumu un uzticību. es esmu ar mieru spert pirmos soļus šeit, mani jau sagaida. kas? viss ir savādāk nekā sākumā likās, pirmā vilšanās. bet kāds tomēr satur kopā mani, kāds kam es uzticos. un man nav ne jausmas, ka tas viss tikai tāpēc, lai pēc kāda laika es pats sevi salauztu. cēloņi ar iemesliem. un te nu es esmu, nekur nepazudīšu. tik vien kā noraudzīšos uz šo atmiņu uzplūdumu. cerīgs sākums, tas ideāli maina krāsas kā hameleons, lai beigās atstātu mani neziņā. tam patīk spēlēties un vienmēr aiziet kā uzvarētājam, bez iespējām atspēlēties. paliek vienīgi jautājumi, kuriem atbildes ir pārāk skaļas, lai traucētu mūs mūsu klusumā.