26. Oktobris 2016

• Tikai sapnis (nomodā esošie var nelasīt)
• 26.10.16 11:03
• Kaut kā bija izveidojies cilvēku iedalījums patīkamajos un labajos, un nepatīkamajos jeb sliktajos. Iesākumā un pārsvarā arī pēc tam tas viss notika laukos. Bijām paguvuši uzbūvēt ne vien šķūni, bet arī daudzas dažādas citas ēkas, gandrīz vai nelielu ciemu. Un laiku pa laikam pa meža ceļu tur pie mums iebrauca kaut kādas kompānijas, kas domāja, ka tur būs krogs, kempings vai atpūtas nams. Tos tad visādi centāmies padzīt, jo daži pat pie stūres bija sēdušies pamatīgā ķēmā, izbraukāja mūsu stādījumus, izļurbāja grāvjus un vispār nekontrolēti vazājās pa teritoriju. Tiem pretstats bija kaut kādi patīkami un smuki cilvēki, ar kuriem gan pārsvarā darīšana iznāca vienā no ēkām, kur tika pasniegti kokteiļi un vispār tur izskatījās pēc stiklota lielpilsētas interjera. Aizdomīgi tas viss sāka likties vien tad, kad viena no šīm patīkamajām dāmām gribēja apgāzt un izliet manu džinu un toniku, izņirdza manu izvēli un teica, ka tagad neviens ko tādu nedzerot. Kaut kas aizdomīgs bija viņai pielipis pie mutes, un arī skatiens likās tāds dīvains. Un tad vēl zemē kaut kur pie šķūņa tika uziets tāds kā bezformīgs milzu pūpēdis vai brūnu ļerpatu kamols, kas, kā izskatījās, pamazām vien ēda nost pats sevi un pats sevi pavairoja. Nu jau nepateikšu, kā tas nāca gaismā, bet izrādījās, ka viss ir pilnīgi otrādi. Šķietami patīkamos un izskatīgos cilvēkus (kā liecināja piemērs ar dāmu, tā bija tikai šķietamība), savā varā jau bija pārņēmis šis gaļēdājs-kanibāls, attāls austeru radinieks, un izmantoja viņus sevis pavairošanai. Uzveikt šos mošķus varēja vien ar dedzināšanu (tas skaitījās ļoti sarežģīts risinājums, jo tie bija organismi ar ļoti augstu mitruma procentu, līdz ar to bija nepieciešams nesamērīgi liels enerģijas daudzums), vai “izkaltēšanu”, kas nozīmēja viņu ieslodzīšanu noslēgtā traukā, kur tiem būtu ilgstoši jāpārtiek tikai pašiem no sevis). Viņu mazuļi tad arī bija mazie krikumiņi, kas tiem cilvēkiem reizēm mēdza izsprāgt no mutes. Bet neglītie, nepatīkamie, trokšņojošie un bieži vien iedzēruši nekulturālie miera traucētāji bija vēl neinficētie. Pēc visa spriežot, arī es tomēr vēl arvien biju viens no viņiem, taču mans plāns bija apkarot kā vienus, tā otrus. Kā biju izdomājis tikt galā ar tiem austercilvēkiem, nudien neatceros, bet pret tiem parastajiem es no latvāņa kāta vai kā tamlīdzīga pagatavoju tādu kā šļirci, kā pumpējamu kartupeļu bisi, kurā iesūcu kādu drusku no tiem dzīvajiem austerpūpēžiem un šāvu pa kārtējiem privātīpašuma robežu pārkāpējiem.
  Tags: sapnis
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Divas māsas un draudzene
• 26.10.16 14:09
• Klau, vai kāds nevēlas 2 biļetes uz Regnāra Vaivara "Divām māsām un draudzeni" šovakar plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī?
  
  Cena ir 11 gabalā, bet atdosim par kādiem 5, kas ir pat lētāk nekā pudele vīna.
• 6 piezīmesvieta jūsu piezīmēm