1. Aprīlis 2015

• 1.4.15 20:05
• Tu aizej uz, iespējams, hipsterīgāko kafejnīcu visā pilsētā, un viss tur ir - apkalpotājs ar garu bārdu, ārā pie durvīm pieslēgti fiksīši, pāris duču visu to jocīgo jaunmodīgo alus šķirņu, skan regejs un fankī, steidzīgā gaitā, iespējams, uz vakara izrādi aiziet pati slavenākā pilsētas teātra aktrise, bet tad tu ieklausies sarunā pie blakus galdiņa un saproti, ka viss tomēr ir pavisam citādāk.
  
  Jo saruna ir iegrozījusies par pagalmā esošo siltumnīcu. Tiek nosaukts īpašnieka vārds, uzvārds un profesija.
  Seko jautājums: "Vai es viņu pazīstu?"
  Un skaidrojums: "Viņa sieva ir tāda gara un blonda, strādā par zobārsti."
  "Ā, tad es zinu, viņa strādā par medmāsu. Tad es viņu zinu."
  "Dzīvo pretī tiesai."
  "Ak tad tagad dzīvo tur..." utt. Vārdu sakot, viss zināms, un saruna plūstoši var pārslīdēt pie jautājuma, kur iegūt kārtīga resnuma brusas un vai izzāģētās no vecas ēkas būs labas diezgan (protams, "es tev aizdošu metālmeklētāju, pirms sāc kaut ko darīt, pārej pāri un izrauj naglas."
• 14 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 1.4.15 20:52
• Esmu nonācis mājoklī, par kuru Tjūlija (šķiet, tā latviskoja šī aktiera uzvārdu) varonis tāpat kā filmā "Kailais" varētu pavaicāt: "Kas tad te dzīvo - Zevs?" Zevs ne Zevs, bet saimnieks katrā ziņā iepriekšējā dzīvē akmeņlauztuves ir redzējis noteikti (vai vismaz kapakmeņu darbnīcu). Kur vien iespējams, ir izmantots pulēts marmors. Ne jau tikai virtuves virsmām tas der, bet arī plauktiņam zem televizora, mazajiem plauktiņiem priekšnamā, mistiskam soliņam pie viesistabas sienas, par kāpnēm uz otro stāvu un viesistabas grīdu nemaz nerunājot (nē, viesistabas grīdai telpas vidū gan ir arī ielaidums no parketa - apļa formā, jo tieši virs tā ir tāds pats apļveida iedziļinājums griestos, pa kura malām, ja ir vēlēšanās, spīd koši zila gaisma). Interjera autors vispār ir bijis apsēsts ar dažādu lūku, iedziļinājumu, šķirbu, atveru un izvirzījumu radīšanu. Tā, piemēram, sienā virs televizora ir horizontāla atvere, aiz kuras ir redzams fragments no kāpnēm uz otro stāvu (arī fragmenta nebūt ne izskatigā sametinātā apakša) un neliels gabaliņš no šīs sienas otrā pusē esošās podsobkas, kur glabājas veļas mašīna, slotas etc.). Atveres augšējā malā ir iestrādātas 4 halogēna spuldzītes, kas visu šo aizskatuvi vēl mīlīgi izgaismo. Televizoru neesmu pat ieslēdzis, pietiek jau ar šo.
  
  P.S. Jāpiemetina, ka esmu vienā no pamanāmākajām ēkām pilsētā, un no augšstāva dzīvokļa (vai tik tas nav penthauss?) logiem paveras vai nu skats uz centrālo ielu un laukumu, vai vēl nepabeigto koncertzāli. Ir normāli Staļina laika arhitektūras augstie griesti un tikpat pārsteidzoši augstas durvis, normāls skaņas izolācijas trūkums no kaimiņiem un, kā nu jau tikai nojaušams, reiz bijis arī puslīdz saprātīgs plānojums. Palicis ir tikai tas augstums un kaimiņu trokšņi no viņu vannas istabām.
• 17 piezīmesvieta jūsu piezīmēm