5. Jūlijs 2014

• 5.7.14 20:10
• Trimmera klusuma skaņa.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 5.7.14 23:26
• Izgāju laukā, domāju mierīgi pačurāt, bet tad kokā saklausīju pazīstamo tramīgo čabināšanos. Tur jau viņa bija, mūsu zelta cauna (kā šovakar atklāju, jumta čakarētāja), žigli rāpās augšup pa zaru, bet, samanījusi manu klātbūtni, sāka izdvest tādas norvēģu death metal vokālistu cienīgas draudu skaņas. Laikam neesmu gluži uz ausīm kritis un aptuveni to pašu spēju likt pretī. Un šī ieklausījās, saausījās. Apstājās, ierunājās drusku citā toņkārtā - tādā kā šņācošā. Es viņai atkal pretī tādu Burzum vokālu, viņa man - kaut ko šņāc savā valodā. Šādā saspēlē aizvadījām labu brīdi. Caunai vairs nebija ne prātā zibenīgi nozust šķūnī, bet skuka, neko daudz nenojaušot, tikmēr turpināja virtuvē strādāt ar dokumentiem. Kad izdevās sasaukt, arī vēl kļuva par liecinieci mazās plēsīgās draņķes komunikācijai. Bet tad laikam spēku samērs izrādījās par smagu, ienira šķūņa aizpakaļā.
  
  
• 12 piezīmesvieta jūsu piezīmēm