18. Janvāris 2014

• 18.1.14 18:32
• Vakaros, kā parasti, vējš no visas apkaimes pakalniem atnes bungu rīboņu, spalgas pūšamo ragu žēlabas un dziedāšanas skaņas. Nav sliktākas kā organizētajā koncertā Kandijas centrā, pat krietni īstākas, gandrīz kā tajos smalkajās pasaules mūzikas ierakstos, bet arī praktiskas, kā praktiska reliģija, kā tuktukam piesieta laima pusīšu un aso piparu virtene, kā Indonēzijā visās mašīnās noliktie ziedojumu trauciņi; vārdu sakot, kaut kas, ko praktizē tāpēc, ka tā ir un ir pieņemts, un nav iemesla tincināt, kāpēc. Mums ar savu pagānu/kristiešu mūžīgo cīniņu šis ir zudis. Nav nedz ikdienišķa praktiskuma, nedz tradīciju. Tikai tādas vai citādas tradīcijas uzspēle. Ok, saimnieks, kā katru vakaru, iedarbināja savu atskaņotāju, šovakar uzlicis "Karmenu". Bungas tomēr tālumā rīb skaļāk. Tāds, lūk, kolonizatoru britu pēctecis.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 18.1.14 18:38
• Palieku viens, mēģinu sildīties un vēroju. Parādās vēl kādi tūristi, tomēr vietējo ir vairāk. Pārsteidz klusais miers, kas valda kalna virsotnē, tikai sarunas pusbalsī, čuksti, mājieni, nekādu izsaucienu vai klaigu. Vietējie puikas bariņos vai kuplās ģimenes ierodas pēdējā brīdī, labi zinādami kāpšanai vajadzīgo laiku un savas iespējas. Visi saullēkta gaidīšanu uztver ar nopietnu saviļņojumu, un kad debesis sāk krāsoties un kļūst gaišas, sākas priecīga rosība, jo visi vēlas ieņemt labākās vietas un redzēt to pilnībā. Bez grūstīšanās un spaidīšanās. Sajūta kaut kādā ziņā līdzinās mūsu pašu pacietībai, vasaras saulgriežos gaidot rītausmu un pēcāko lepnumu, ka es, lūk, sagaidīju, bet kāds cits varbūt nē. Oranžajā un gaišajā pamalē vispirms uzlec spilgta Rīta zvaigzne, tik spilgtu to neatminos redzējis, tā kāpj un kāpj, Saule seko.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm