28. Oktobris 2012

• Darbi un dienas
• 28.10.12 21:40
• Mājupceļā redzējām vispirms alni, kas diskrēti attālinājās slīkšņas virzienā un stirnu pāri, kas, baltām pakaļām zibot, dieba pa tik tikko sadīguši pasteļkrāsas ziemāju lauku. Bet šorīt bija tā. Mani pamodināja sīku nadziņu skrapstoņa, pa miegam jau nodomāju, ka atkal Boriss nāk modināt, bet tad jau puspamiegam attapu, ka gan Boriss, gan Grieta ir atstāti Rīgā, un nadziņi tādi pavisam mazi. Tad nu jau bez miega atvēru acis un ieraudzīju peli, kas žigli apmeta loku garām neizprotamajam šķērslim, kas bija mana galva, pārmetās pāri aizmigušajai skuka un nozuda pažobelē. Starp citu, pēcāk atcerējos, ka nav pirmā reize, kad viņu šajā maršrutā sastopu - pirms kāda gada vai bija pirmā reize. Droši vien tāpat kā citi zvēri - tā Amerikas ūdele, kas pāri pagalmam no dīķa uz vigu ieminusi nu jau pamanāmu lecamtaku, - arī pelītei mūsu prombūtnes laikā ir noteikti maršruti. Līdz brīdim, kad priekšā guļ kaut kādi milži. Tā tie stāsti par miega pelēm rodas, jo tūliņ pēc tam atkal aizmigu. Pareizāk sakot, iekritu kaut kādos murgos, jo nevajag laikam pirms gulēšanas skatīties kaut ko tādu kā Mad Men, pēc tam visu nakti sapņos rādās Facebook spēles.
  Tags: darbi un dienas
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Le bel été 1914
• 28.10.12 21:49
• 
  
  Brīvdienās noskatījāmies šo. Izcils gabals, neizbēgamais sods, kas nāks.
  Tags: kino
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm