16. Marts 2012

• Darbi un dienas
• 16.3.12 18:34
• Gribēju uzrakstīt jau vakar, bet ieradās ciemiņi, un vakars aizritēja sabiedrisks. Vakar pa dienas vidu uz mūsu jumta uzradās ķēmi. Fotogrāfs, stiliste un dažas modeles, kas izskatījās pēc vecās krāsainās lupatās pārģērbtām raganām. Nav ne jausmas, kuram žurnālam tās bildes tika taisītas. Tāpat nezinu, kas viņus bija izlaidis cauri mūsu kantorim - uz jumta pa stāvām trepītem var uzrāpties no mūsu kantora terases. Lai vai kā, uz terases bija statīvs ar lietussargam līdzīgu zibeni, visi sarāpās augšā un ņēmās tik nodarboties ar radošumu. Te piepeši aiz loga, pie kura akurāt sēžu, kaut kas smagi gāžas, ripo un veļas. Dzirdama no 7 stāva augstuma krītoša pasmaga priekšmeta krišana un atduršanās pret kaut ko lejā (miskastes, kāda mašīna? nodomāju es). Pats fotogrāfs kaut kā sāniski bija ievēlies tieši starp terases margām un diviem uz terases stāvošiem puķpodiem ar nokaltušiem dzīvības kokiem. Roka nebija izlaidusi fotoaparātu, bet iespiedusies kaut kur starp terases margām. Shēma, šķiet, bija klasiska. Uz jumta uzrāpies fotogrāfs, kas bildē un kāpjas atmuguriski atpakaļ. Tad atmuguriski bija arī nokāpies no jumta pa taisno uz terases, tikai par nieka pārdesmit centimetriem trāpīdams margu pareizajā pusē. Tomēr kustība nebija velta, jo lietussargam līdzīgais izstrādājums ar visu statīvu bija pagalmā. Labi, ka ne iedūries kādam galvā vai mašīnas jumtā.
  Jūs domājat, ar to viņiem bija gana? Nē, rāpās atkal atpakaļ un turpināja.
  Tags: darbi un dienas
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm