"Slamdogs-miljonārs" pretēji visām aizdomām patika; cistarp atcerējos aizrautību - to gan toreiz vēl papildināja entiziastiski noskaņotu svešumā nonākušu indiešu kompānija - ar kādu notika Bolivudas filmu festivāla apmeklēšana Štutgartē, kur par vispārēju favorītu kļuva terorismu glorificējošais-ar-džipiem-braucošo-veco-dziedošo-jauniešu-radio-dīdžeju-vanabiju-sociāli-reliģiski-aktuālais-eps "Rang De Basanti".
Nav man īsti saprotams tāds satraukums par to, ka, piemēram, kāda filma vai grāmata, kas visiem tik ļoti patikusi un šķitusi diezgan laba, man piepeši nešķiet nedz laba, nedz izdevusies, un vispār nepatīk tik ļoti, ka nevar saprast, par ko tas viss. Tad jau satraucošāks ir pretējs gadījums - kaut kāds sūds, ko visi par tādu bezmaz vai objektīvi atzinuši, man nez kāpēc šķiet tīri ciešams sūds vai, diespas', baigi labs. Tādos brīžos gan pārņem sajūta, ka esmu aptraipījies nejēga.