23. Augusts 2007

• 23.8.07 00:01
• - Bet jūs?
  - Pēc atļaujas. Par klavierēm. Klavieres mums mājas pagalmā stāv vēl kopš kara. Vācu klavieres. Veltīgi stāv. Īrnieku komiteja nolēma sazāģēt malkā. Bet bez Lunačarska atļaujas nedrīkst. Atnācu pēc atļaujas. Kā jums šķiet, vai iedos?
  - Iedos. Viņam, runā, esot laba sirds...
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 23.8.07 09:53
• Šis nu gan izskatās kā pārdrukāts no avīzes "Cīņa": "Šāda notikumu gaita, protams, nebija tas, kam vajadzēja notikt, tāpēc ar jaunu sparu laikraksta slejās tika sākta kārtējā kampaņa, kuras mērķis — destabilizēt esošo situāciju, traucējot Latvijas Televīzijas darbam, sākot jauno sezonu. Izmantojot demagoģisku faktoloģiju, sabiedrībā tiek kultivēts viedoklis, ka Latvijas Televīzijas vadītāji ir muļķi, bet lielākā daļa darbinieku — neprofesionāļi vai iesācēji."
  
  http://www.apollo.lv/portal/news/articles/106991
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 23.8.07 10:01
• Avotiņš NRA vismaz atceras 1987. gada 14. jūniju un 23. augustu. Apaļa jubileja tomēr sanāk. Dienā gan nekā nav.
• 5 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• poētiskā socioloģija
• 23.8.07 10:11
• Somiņa
  Piemēram, šī somiņa - sīkām pērlītēm izšūta, garām bārkstīm, tievu, zeltītu ķēdīti. Kad to atver, uz nodilušās, nodzeltējušās oderes ir rakstīts Paris. Sākumā viņa to veda no Parīzes, pēc tam nesa uz antikvariātu. Vai jūs gadījumā nezināt, kur šī sieviete tagad meklējama?
  
  Luksemburgas dārzs
  Iziešu no viesnīcas, pagriezīšos pa labi, aiziešu līdz luksoforam, pāriešu ielu, ieiešu pa vārtiem, paiešos pa celiņu, uzkāpšu pa kāpnēm, apsēdīšos pie galdiņa un pasūtīšu rose.
  
  (Tālis Tisenkopfs. Uzburtā vieta)
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 23.8.07 18:43
• Pirms dažām dienām, kad veikalos parādījās slavenā Lato Lapsas grāmata, par to uzzināju tikai pievakarē, ieslēdzis televīzijas ziņas. Jocīgākais bija tas, ka svarīgajā brīdī, neko ļaunu nenojaušot, arī pats biju iegājis Rozes grāmatnīcā, taču ieraudzījis lielo drūzmēšanos, nospriedu, ka tas ir kāds pirmsskolas sezonas pasākums skolotājiem un taisījos ātri vien prom. Izrādījās, ka nē, ka patiesībā visi šie cilvēki gribēja iegādāties mīkstos vākos iesietus nepazīstamu cilvēku sarunu atšifrējumus. Televīzijas ziņās kāds pensionārs, jau laimīgs ticis pie kārotā grāmatas eksemplāra, teica, ka cerot no grāmatas izlasīšanas "daudz gūt". Tas mani tiešām samulsināja. Jo nekādi nespēju iedomāties, ko gan šādi būtu iespējams gūt. Vienīgi zaudēt - piemēram, dažas stundas, ko varētu pavadīt pastaigā pa mežu vai, teiksim, raugoties pa logu. Un tieši šī zaudēšana man šķiet pats skumjākais, jo visi, kas nez kāpēc iedomājas, ka viņiem šī grāmata ir vajadzīga, kaut ko zaudē vienā un tajā pašā veidā. Tā vietā, lai kaut ko katrs mazliet citādāk iegūtu.
• 8 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 23.8.07 18:56
• Laiku pa laikam iedomājos par Mihailu Reiternu (1820–1890). Viņš bija Krievijas finanšu ministrs, viņa laikā Krievija ASV pārdeva Aļasku. Un kaut gan līgumu parakstīja nevis Reiterns, bet Krievijas vēstnieks ASV Edvards de Stekls (par kuru zināms, ka barona titulu viņš bija piesavinājies tāpat vien), savs Reiterna nopelns tur, protams, bija. Iemesls, kāpēc par Reiternu reizēm domāju, ir viņa atdusas vieta - tā nu viņš tur guļ, apglabāts pie leišu robežas "mazpulku dzimtenē" Ezerē.
  
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm