25. Janvāris 2007

• pie blakus galdiņa
• 25.1.07 18:51
• - Tu draugos bieži sēdi?
  - Nē, ne visai.
  - A kāpēc tev bilde tur tāda?
  - Kāda?
  - Nu es paskatījos, tādu bildi ielikusi...
  - Ak tā... nu man likās smieklīga tāda.
  - Nu nezinu, tādu bildi likt... Man kaut kā tomēr... Tādu bildi... Nezinu...
  - Man smieklīga vienkārši likās, nu.
  - Bet kāpēc tik maza?
  - Bet ir jau arī liela, kad uzkliķšķina, var paskatīties.
  - Man nesanāk. Kad mēģina atvērt, pelēks vien rādās.
  - Nezinu, varbūt tas fotogrāfs kaut ko tur...
  - A tu pārseivot mēģināji?
  - Kā tas ir?
  - Nu tu paņem kaut kādā programmā, atver, un tad pārseivo.
  - Būs jāpamēģina.
  - Vai arī no ekrāna nokopē. Ar šito, ar print screen...
  - Es jau mēģināju, man nekas nesanāca.
  - Tur nevar nekas nesanākt, tu pamēģini.
  - Bet tur būs tās malas, nu viss tas logs un desktops.
  - A tu pamēģini pa visu ekrānu izstiept, tā, lai ir pa visu.
  - Būs jāpamēģina.
  - Nu ja.
• 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Breaking and Entering
• 25.1.07 20:53
• Piemēram "Stokmanī" es vienmēr sapūšos un sapīkstu, kad pie kases pārdevēja vēlreiz rūpīgi nosver manis jau nosvērtos un ar svītru kodu aplipinātos divus sīpolus vai trīs ābolus, vai ko nu tur. Protams, droši vien ik pa laikam kāds cenšas jau nosvērtā maisiņā piebāzt vēl kādu lieku vīnogu, ābolu vai bumbieri; droši vien, ka tā. Tomēr pats pieņēmums, ka ikviens pircējs veikalā ir potenciāls zaglis, man šķiet aizvainojošs. Lai gan var jau būt, ka manam sīkajam aizvainojumam nav ne mazākā pamata, jo, kā teica tas spurslainais policists no Breaking and Entering, mēs visi esam noziedznieki. Tomēr fakts, ka mani tur aizdomās par kaut ko, ko es varētu darīt, bet nedaru, mani satrauc.
• 12 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 25.1.07 21:15
• Varbūt savu sīko aizvainojumu par pašapkalpošanās veikalu darbinieku neuzticību man izdodas kompensēt nepareizās vietās noliekot pirms brīža paņemtus priekšmetus, kad esmu pārdomājis un sapratis, ka man tos nemaz nevajag.
• 12 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 25.1.07 21:29
• Pārdevējas-bargās kundzes radušas patvērumu aizvēsturisko rīku un daļu veikalā "Elektrons". Citstarp tur saglabājusies vecā dauzpakāpju šķēršļu sistēma - pārdevēja izraksta uz pelēka papīriņa maksājamo summu, tu ar to papīriņu ej uz kasi, saņem čeku un ej atpakaļ pie pārdevējas pēc preces. Drusku advancētāku šo mehānismu padarījis Elkor koncerns - tur pelēko papīrīšu vietā ir apdrukāta lapele, pārdevēju-kundžu vietā - klonētie un parasti neko nezinošie jaunekļi, bet princips tas pats.
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 25.1.07 21:42
• Osips Mandelštams: "Mana atmiņa ir naidīgi noskaņota pret visu personisko. Ja vien tas būtu no manis atkarīgs, es, atminoties pagātni, tikai viebtos [..] Mana atmiņa nemīl, tā tikai nīst, un darbojas nevis cenšoties restaurēt pagātni, bet gan no tās atbrīvoties. Sīkčinavnieku dēls bez atmiņas var iztikt, viņam pietiek izstāstīt par izlasītajām grāmatām - un biogrāfija gatava."
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 25.1.07 21:55
• "Nadeždins - sīkčinavnieka dēls: ieskābušais činavnieka dzīvoklīša smārds, jautrība un bezrūpība, jo nav, ko zaudēt. Dvīņubrāļi Krupenski: Besarābijas zemesīpašnieka dēli, vīna un ebreju pazinēji."
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 25.1.07 22:46
• "Sieviete tika atrasta pagājušajā nedēļā pēc tam, kad viņu ievēroja kāds ciemata iedzīvotājs, kurš kļuva aizdomīgs, jo no viņa saimniecības apkaimes sāka pazust pārtika. Viņš izlēma pavērot teritoriju un pamanīja kailu sievieti, kas ierodas zagt pārtiku no džungļiem.
  
  Vīrietis par novēroto informēja vietējo policiju, un ziņas sasniedza arī sievietes tēvu, kurš ir policists. Tēvam radās aizdomas, ka šī sieviete varētu būt viņa meita.
  
  Čhlams sacīja, ka tēvam izdevies notvert sievieti, kura tagad dzīvo kopā ar saviem šķietamajiem vecākiem."
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 25.1.07 23:03
• «Nopietnāko» «Eirovīzijas» jauniešu, grupas «Morning After» ("Paģiras"?) vokāliste Agate Dombrovska stāsta: «Video versija dziesmai sanāca tāda, kā vēlējāmies, — katrs izpaudās pēc savas būtības: sākot ar trakojošo Māru pie mikrofona un Māri pie flīģeļa, ko vajadzēja pārgrimēt vairākas reizes, jo tas prasīja lielu fizisku piepūli, tad Dairis savā elementā izteiksmīgi žestikulēja ar bungu vālītēm, Miķelis (ģitāra) griezās piruetēs, beidzot ar Toma (saksofons) mēģinājumu pielabināties Agatei, spēlējot serenādes!»
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm