30. Aprīlis 2006

• 30.4.06 00:38
• Cik šausmīgi! Skatos filmu "Factotum" - taisīta pēc tāda paša nosaukuma Bukovska grāmatas (ar šādiem tādiem papildinājumiem, kā rakstīts titros), un esmu izmisis.
  Lai kā cienījamais aktieris censtos (cepuri nost, es pazīstu Bukovska grimases, pat intonācijas – no tās pašas dokumentālās filmas), viss aiziet pilnīgā sviestā. Un ne jau tāpēc, ka kopā būtu sadiegtas vietas, kas grāmatā ir dažādās nodaļās un kam nav pat ne attālās saistības (piemēram, atgriešanās mājās, un tūliņ pat tēvs viņu izmet laukā tikai tāpēc, ka viņš vēlas ne vien “vienu dzērienu” bet arī kādu “pakaļiņu” (tas grāmatā ir tikai saistībā ar tikšanu brīvībā no kaut kāda nenozīmīga ieslodzījuma)), nē, es nespēju to izturēt tāpēc, ka te nu ir skaidri un gaiši redzams, ka ne jau lielisks aktieris (piemēram, Seimors Hofmanis “Kapotē”) vai aizraujošs stāsts (“Factotum” visa kā būtu diezgan) veido izcilu filmu, bet kaut kas pavisam cits. Un vispirms jau – kādam arī šī filma ir tikpat labi jāuzraksta.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 30.4.06 11:03
• Māsas Kerijas skaņuplate taču nebija dubultalbums? Pieņemšanā prezidentes pilī es par varītēm gribēju nospēlēt 9. vai 10. gabalu no otrā skaņuplates. Prezidentei bija pat atskaņotājs, taču es nespēju atcerēties, kurš gabals īstais - atceros pat sajūtu, kāda bija, turot to plati rokā. Tā nebija no tām plānajām bulgāru vai rietumnieku platām ar aso malu, bet tāda drusku biezāka, ar noapaļotu un gludu malu.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Mēneša cilvēks - Andriksons
• 30.4.06 19:22
• Andriksons aplaida vēlreiz acis visapkārt, nolīkās, uzrāva trīs spičkas ar reizi, piegrūda tās pie sausās zāles un aizsvieda tad spičkas tāļu projām. Abās vietās liesmas plūkšēdamas uzšāvās gaisā un Andriksons atkal pārskrēja pār ceļu un iebēga mežā. Viņš gribēja skriet tālāk, bet it kā magnētisks spēks vilka viņa skatus uz izcirtumu. Viņam vajadzēja redzēt, kā dzeltānais velns dzemdēja arvien vairāk dzeltānu, sarkanu, zilganu velniņu, kuri ar lielu un aizvien lielāku ātrumu tālāk lēca, līda, lidoja. Taisni uz priekšu, uz labo, uz kreiso pusi viņi drāzās projām, arvienu stiprāku rūkoņu un sprakšķēšanu saceldami. Nebij ne minūte pagājuse, un puscirtuma jau stāvēja liesmās. Putni bēgdami pacēlās gaisā, daži apsvildami iekrita ugunī, vārnas ķērca, viens zaķis ar lieliem lēcieniem pārskrēja pār ceļu... Drīzi izcirtums visā savā platumā kūpēja un dega. Gandrīz nemanāms vējiņš ugunij deva virzienu. Tā mudījās uz lielajiem kokiem aiz izcirtuma. Ja viss sils izdegtu!... To jau viņš bij gribējis! Ar to vēlēšanos viņš uguni kūlai bij pielaidis! Lai viss sils izdegtu! Vai viņš to tiešām bij gribējis? Viss sils, - kas atradās pa lielākai daļai vēja pusē, piecpadsmit kvadrātverstu diženu egļu! Viss sils, viss! Šausmīgi, šausmīgi! Kas to varēja panest, visu silu redzēt degam! Nē, nē, to Andriksons nebij gribējis. Viņš tik baronu bij gribējis pabiedēt, viņu pamācīt, kā ir, kad sirds aiz svešas netaisnības saplok, bet visu silu - - paldies Dievam, tas jau arī nemaz nevarēja notikt. Jo tur aiz kokiem, taisni izcirtumam pretim, atradās sirpim līdzīgais ezers, tā līcī ugunij vajadzēja apdzist!
  Bet ja liesmas apsitas ap ezera galiem! Viņas izplētās tik neticamā ātrumā! Nu jau tās bij līdz izcirtuma vidum, un aizdegās švirkstēdama jaunā egļu ataudze, un nu - nu dzeltenais velns apkampa lielās egles... Nāvīga iztrūcināšanās kratīja Andriksona dvēseli. Viņam likās, ka viņa mati zem cepures slietos stāvu. Ko viņš bij darījis! Ko viņš bij darījis! Ko mežs viņam bij darījis, ka viņš viņu izpostīja! Skaistais, lielais mežs! Un barons! Vai tad viņš tiešām bij tik slikts, ka tas šitā bij jāsoda! Ak, kādēļ cilvēka roka tai acumirkli nesakalta, kad tā taisījās darīt negantu darbu!
  Bet uguns izplatījās arvien tāļāk.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 30.4.06 19:31
• Savā pastaigā šodien pilnīgi noteikti aizgāju par tālu. Dabūju braukt atpakaļ ar vilcienu un pēc tam vēl ar autobusu. Nonācu visādās dīvainās vietās. Pirmajā mirklī jau cerēju, ka esmu no maža paslepen ielavījies slepenā militārrūpnieciskā kompleksa laboratoriju pilsētiņā, taču beigās izrādījās, ka tā ir tikai pilsētas universitāte. Pēc tam bija vēl kaut kāda nesaprotama vieta, kur stacijas tunelī viens ņēma cauri Kobeina repertuāru. Un tas viss tikai tāpēc, ka cerēju kājām aizstaigāt līdz kinoteātrim, kur rāda kinofilmas oriģinālajā, nedublētajā versijā.
• 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 30.4.06 21:22
• Johaidī, tā Valpurģu nakts. Bet es vēl brīnījos, kāpēc pilns zālājs ar barā saspiedušamies piedzērušiem pusaudžiem un divas policijas mašīnas, kas viņus uzrauga. Labi, ka esmu trešajā stāvā - ceru, ka līdz manīm neuzrāpsies un ar zobupastu logus nenosmērēs.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 30.4.06 23:00
• Ā, sapratu - Valpurģu nakts nozīmē spiešanos barā tumsā, spiegšanu, un tad vēl jādziet tas, ko parasti auro futbola vai hokeja sacensībās: oLĒ, oLĒ, oLĒ...
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 30.4.06 23:19
• skuka arī aizgāja uz pikniku šodien. Tagad baidos, ka nav ievilināta Valpurģu nakts pasākumā, kas maskēšanās nolūkos izziņots par pikniku.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm