29. Marts 2006

• 29.3.06 11:22
• Cikos, nez, man te tā saule aptumsīs?
• Mūzika: Traffic Sound - Meshkalina
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Rozentāls izstāda nepabeigtas gleznas!
• 29.3.06 12:05
• Vizuālo mākslu kritika Latvijā ir sasniegusi jaunas virsotnes:
  
  "Piemēram, R. Blaumaņa portrets uzkrītoši atšķiras no pārējo darbu kopnoskaņas, lai gan vairāk par visu mulsina Vīrietis ar papirosu (B. Borherts). Reti kurš izlasa, ka tā ir studija, kas diezgan lielā mērā izskaidro, kāpēc "tam vīrietim ir ģindeņa rokas" un "nejēdzīgs izskats". Apjukumu rada acīm redzamais fakts, ka diezgan daudzos citos portretos, kur nav piebildes, ka tie ir studijas, cilvēka ķermenis vietumis izstrādāts skices līmenī (piemēram, rokas Sievas portretā u.c.), kā dēļ vairāki, īpaši jaunākas paaudzes apmeklētāji atzina, ka "izstāde nepatīk" un viņi nesaprotot, "kas tur tik liels, ka šis mākslinieks jāsauc par labāko Latvijā"." NRA
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 29.3.06 15:55
• Vai tik šis nav pirmais latvietis, kam piespriesti trīs mūža ieslodzījumi, ne?
• 6 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 29.3.06 18:47
• Nolēmu paieties pretī pavasarim. Nekas nesanāca - ārā auksts, vējš, ik pa brīdim smidzina, bet saule spīd tieši tajos brīžos, kad esmu telpās.
  
  ( Te tālāk nekas īpašs nav )
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Pavasaris brīnumdaris
• 29.3.06 19:58
• Nupat mani sasmīdināja. Pat nožēloju, ka man nav punkts īpašā aparāta.
  Tā nu ir sanācis, ka tieši iepretī maniem logiem ir pati galvenā ēka un terase, kas ēkai visapkārt otrā stāva augstumā. Tur ik pa laikam uzkāpj kaut kādi cilvēki, kas vēlas patīksmināties par tālo skatu. Šo cilvēku dēļ dažkārt esmu uzskatījis par vajadzīgu apģērbties, jo viņiem nez kāpēc piemīt nepārvarama tieksme lūrēt uz šo pusi. Piemēram, atliek pienākt pie loga, un pat tie, kas lejā pagalmā, nez kāpēc atgāž galvas un lūr. Bet ne par to ir šis stāsts.
  Pamanīju, ka uz balkona ir pāris – manu uzmanību piesaistīja gan tas, ka viņi abi bija ģērbušies melnā, un, šķiet, ka apģērbs pārsvarā no ādas vien, gan tas, ka viņu uzvešanās izskatījās tāda drusku zaglīga. Pirmā doma bija pavisam absurda – gaišā pēcpusdienas laikā šie grasās iekļūt pa aizslēģotajiem muižas logiem un kaut ko laupīt. Vārdu sakot – sirotāji.
  Taču nē – pārim bija padomā kas izsmalcinātāks. Pēkšņi sieviete nometa savu garo melno mēteli, un palika patiesi pārsteidzošā ietērpā (ticiet man, tā te tuvējā apkārtnē neviens neģērbjas). Garos melnos zābakos un no tādas pašas ādas (vai dermatīna) darinātā kleitā, kas nebija lielāka par… nu par viendaļīgo peldkostīmu. Palikusi bez mēteļa, viņa ieņēma pozu pie margām – atspiedās pret tām ar elkoņiem un atšāva atpakaļ dibenu, kā vēlēdamās saņemt pērienu. Taču pēriens nesekoja, vīrietis (arī tagad viņa kustībās bija kaut kas tāds zaglīgs un nepatīkami žigls) izrāva fotoaparātu, nofotografēja pāris kadrus, tad paķēra zemē nomesto mēteli un palīdzēja sievietei tajā ielīst. Vēss jau tomēr šodien. Tramīgi atskatījušies un pamanījuši, ka es viņus vēroju, šie nozuda aiz ēkas.
  Pēcāk abi fotoamatieri jau parādījās otrā pusē, uz lielajām kāpnēm, un lietišķi kātoja atpakaļ uz savu auto. Es ceru, ka kungam nebūs notrīcējusi roka, un bildes būs sanākušas.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm