9. Septembris 2004

• Dzejas dienas
• 9.9.04 13:41
• «Visu šo laiku neka nēsu rakstījis, gan par to, ka laika trūka, gan par to, ka negribējās spalvu ņemt rokā. Gribu es ko rakstīt, domāt – neiet, gribu mācīties – par slinku, nevaru vairs saņemties un ņipri strādāt…, visa griba, visa vaļa pagalam; gara spēki, kā rādās, aši vien zūd, atmiņa jau gluži vāja (tikko domāju domu, jau nezinu otrā mirklī), viss iet uz leju, muļķam man vajadzēs palikt, traku namā nākt…»
  Rainis 1882.gada 16.oktobrī
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Dzejas dienas vēl
• 9.9.04 21:00
• Dzejnieka sarīkojumā cita žanra klasiķis saka, ka izmaksāšot man simts gramus šnabja. Kāpēc, paskaidrot atsakās. Tik smaida par kaut ko sev vien zināmu. Pēc brīža man jau rokā glāze. Nu tā parastā, līdz pusei pilna. Tikai tad aptveru, cik sen patiesībā neesmu dzēris šnabi. Mazliet pagaršoju. Ne vairāk par tējkaroti, divām. Baigi garšīgs liekas. Uzreiz atceros citu sajūtu, pavisam citā pilsētā.
  
  Savukārt dzejniece saka, ka teātra izrāde viņai atsaukusi atmiņā sajūtu, kura nu jau, šķiet, gadus piecus viņai zudusi. Ka kuru katru brīdi var notikt jebkas. Uzklausu brīnīdamies.
  
  Tad vēl bija daudz dūmu, viena rakstnieka dūmi dūrās tieši man rīklē, un tad vēl tas, kurš vienā laidā mainīja pīpējamās lietas. Nemaz nerunājot par dažu labu trauslu radījumu, kuru kopā ar panākumiem, liekas, piemeklējis bonusā klāt iesaiņots vecums.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 9.9.04 21:21
• Puķes pie Krievijas vēstniecības. Laikam pirmoreiz, kopš vispār vēstniecību tur atminos, redzu to kaut kā ne tā. Citādāk. Tad, vēl laikam ar tām pašām acīm, pamanu, ka turpat netālu, uz Valdemāra ielas stūra, tā lielā ēka no pagalma puses, liekas, brūk kopā, atplīsis gabals sienas, plaisas. Un pagalmā mazāka ēciņa – ar divām simetriski novietotām zirgu galviņām uz fasādes.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm