9. Augusts 2004

• 9.8.04 11:30
• Apgriezu tēvam matus. Viņš lūdza, lai paņemu līdzi griežamo mašīnīti. Mati izauguši gari, balti, «kā dzejniekam». Tik gari, ka mašīna neņem, vispirms vajag apgriezt ar šķērēm, iznāk robaini, liekas, vai maz pēc tam sanāks līdzeni. Tomēr mašīna noņem vēl īsāk, iznāk pilnīgi balts ezītis. Tāds pūkains. Viņam ir ļoti mīksti mati. Plikums uz galvas vidus nav lielāks kā man. Bužinu tēva matus, turu viņa galvu, pieskaros ausīm, deniņiem, kaklam. Bez garajiem matiem viņš liekas tik mazs, arī tāds kā neaizsargāts. Ļoti sen neesmu pieskāries tēvam; vēl jo senāk viņa galvai, matiem, neatceros pat kad. Kaut kādā ziņā esmu pateicīgs, pateicīgs šai viņa iedomai nogriezt matus, pateicīgs, ka esmu guvis «atļauju» pieskarties. Pēkšņi šķiet, ka tas bijis ļoti svarīgi. Gan man, gan viņam. Tāpēc matus nogriezu arī es. Tādu pašu īsu ezīti.
• 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 9.8.04 11:32
• The novel consists in the transcript of a conversation in a room in a hotel in Washington in May of this year. Jay has summoned Ben to his room to explain what he is about to do ''for the good of humankind.'' We infer from what is said that Jay is a deeply unhappy man. His wife has left him, his girlfriend has left him, he has lost his job as a high-school teacher, he works as a day laborer and has declared personal bankruptcy, he spends his days reading blogs.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 9.8.04 12:57
• We ate the food, we drank the wine
  Everybody having a good time
  Except you
  You were talking about the end of the world
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm