 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
annuska's Journal
Kuram Cibas lietotājam pie bio vēl nesen bija šīs rindas no Nika Keiva "As I sat sadly by her side"?
Earth and moon and sun and stars
And planets and comets with tails blazin'
All are there forever fallin'
Fallin' lovely and amazin'
Kad es 1994. gadā beidzu 12. klasi, mums bija jāliek eksāmens mākslas vēsturē. Lai mēs visi to labi nokārtotu, skolotāja (kas tika uzskatīta par ļoti labu, un es vēl tagad domāju, ka viņa pasniedza labi) piedāvāja šādu kārtību - katrs padziļināti iemācās savu mīļāko biļetīti. Mēs vienojāmies par biļešu sadalījumu un izkārtojumu, un eksāmenā bez problēmām izvilkām katrs savu iestudēto tēmu. Es biju izvēlējusies Karavadžo, jo man šis mākslinieks patika, turklāt iepriekš kontroldarbā biju dabūjusi desmit. Eksāmenā stāstīju praktiski visu to pašu, kas bija rakstīts minētajā kontroldarbā, pieminot arī Džārmena 1986. gada filmu "Karavadžo", ko biju noskatījusies Arsenālā, ar visu homoerotisko motīvu. Kā skolotāja pārskaitās! Dabūju dzirdēt visu par režisora slimīgajām fantāzijām un to, cik maz tās saistītas ar mākslu. Beigu beigās viņa man ielika seši par to pašu sniegumu, par kuru iepriekš bija desmit, un izlaiduma runā mani pie labajiem bērniem vairs neminēja, lai gan iepriekš es biju starp viņas mīlulīšiem.
Tikai vēlāk sapratu, kādas nepatikšanas es savā nežēlīgajā naivumā esmu, iespējams, sagādājusi skolotājai, jo eksāmenā klāt sēdēja mācību daļas vadītāja.
"valša ritmā nerakstu, nerakstu" (I.G.)
Esmu diezgan toleranta pret nezālēm. Neticu, ka maziņas nezālītes baigi atņem stādiem spēku. Turklāt laistīt ir daudz foršāk nekā ravēt!
Vienmēr gribas par kādu dienu vai istabu vairāk.
Zosis pārlaidās, turklāt virzienā precīzi no dienvidiem uz ziemeļiem.
Lai labāk koncentrētos, uzliku sev noisli.com meža skaņas. Putniņi tiešām palīdz, bet kāpēc šodien tur sākušas blēt arī aitas? Varbūt par godu pirmajam aprīlim.
Varēja jau nu vismaz kā piekto nominēt Dainu Sirmo, ja. Kā atstāj vienus pašus, tā izdara kaut ko stulbu.
Es bērnībā spēlējos ar lellēm visdažādākajos veidos. Cita starpā mēdzu sasēdināt visas lelles un dzīvniekus, kādi vien man bija, rindās un mācīt, t.i. komandēt. Tagad to sajūtu atceros, kad eju pie studentiem.
Pusseši, un vēl tik gaišs.