:
Šodien ir mūsu pēdējā diena Saksnās. Zviedriem šī ir tipa Jāņu diena. Jau vakar visi sabrauca uz savām mājiņām, izrotāja tās ar meijām, sēdēja pie klātiem galdiem. Veikals trijos aiztaisījās ciet. Bet mēs uzbraucām vēlreiz pa kalnu ceļu. Šoreiz sajūta tāda maigāka. Sniegs vēl bija, kaut arī daudz mazāk. Izskatījās, ja šādi turpināsies, līdz jūlija vidum nokusīs viss. Toties ir uzziedējušas visas sīkās mētras, kas pēc struktūras knapi atšķiras no sūnām. Visa klinšainā zeme sīku ziediņu pilna. Pavadījām jauku, rāmu, saulainu novakari. Izdevās sasniegt zināmu nedomāšanas/domāšanas tikai par ezeriem un kalniem pakāpi. Saule tāda, kāda mēdz būt jūrmalā vēlā pēcpusdienā/agrā vakarā, jau diezgan zemu, tā, ka visi ūdeņi sudraboti. Šeit attiecīgi arī atlikušie sniegi vizēja sudrabā. Sēdējām ilgi pie kalnu upes.
Vēlāk aizbraucām uz Fatmomakki, sāmu centru, kur viņi it kā joprojām paliekot pa nakti savās kōtās (tie ir tie vigvami) ap baznīcu, kad atbraucot uz kādiem svētkiem. Bet bija arī daudz treileru. Mēs nokavējām gan Jāņu koka pušķošanu, gan dievkalpojumu. Ieradāmies ap deviņiem, kad mūsuprāt vajadzēja būt īstajai jautrībai, taču noskaņa tāda, kā Latvijas zaļumballēs ap četriem rītā - atsevišķas cilvēku grupas klīst apkārt, iet uz savām tur teltīm, mašīnām un atpakaļ. Zaļumballe tāda nīkulīga. Sajutāmies nepiederīgi, kaut Gerda bija teikusi, ka tūristi ir cieņā.
Vēlāk aizbraucām uz Fatmomakki, sāmu centru, kur viņi it kā joprojām paliekot pa nakti savās kōtās (tie ir tie vigvami) ap baznīcu, kad atbraucot uz kādiem svētkiem. Bet bija arī daudz treileru. Mēs nokavējām gan Jāņu koka pušķošanu, gan dievkalpojumu. Ieradāmies ap deviņiem, kad mūsuprāt vajadzēja būt īstajai jautrībai, taču noskaņa tāda, kā Latvijas zaļumballēs ap četriem rītā - atsevišķas cilvēku grupas klīst apkārt, iet uz savām tur teltīm, mašīnām un atpakaļ. Zaļumballe tāda nīkulīga. Sajutāmies nepiederīgi, kaut Gerda bija teikusi, ka tūristi ir cieņā.