9:55am:
Es, piemēram, nevaksēju ne kājas, ne dibenu ne jau nu tāpēc, ka principā esmu pret šādām izdarībām, bet gan tāpēc, ka kautrējos un arī žēl naudas. Protams, teorētiski es uzskatu, ka gludās miesas kults pie mums ir, maigi sakot, pārspīlēts un ja masu medijos tiktu slavinātas spalvas, visas sievietes mestos tās audzēt, krāsot un pīt bizēs. Taču praksē, es jums atklāšu, ka man, piemēram, ir ļoti daudz spalvu, un neteikšu, ka es vienmēr būtu ar to mierā un negribētu visu gludu, arī dibenu. Un tā vaksācija salonā tomēr ir ilglaicīgāka un profesionālāka nekā mājās veicami pasākumi, piemēram, skūšana. Tāpēc es pieļauju, ka nākotnē es kautrību atmetīšu un aiziešu uz to vaksāciju un dabūšu tur satriecošu brazīliešu bikini.
10:31am:
Marģera dabaszinību skolotāja ir pilnīgi traka. Otrdien viņa uzdod, lai ceturtdien būtu līdzi sūnas, zariņi un čiekuri. Pilsētas bērniem, kuriem vairumam abi vecāki strādā, darba nedēļas vidū divu dienu laikā. Mēs vakar pa tumsu braucām ar lukturīti uz Biķernieku mežu. Mežs bija ļoti piemircis un nekādas skaistās sūnas, kādas esmu redzējusi citos mežos, tur nebija atrodamas. Otrkārt, mašīnu varēja nolikt tikai pie nošauto ebreju memoriāla. Treškārt, Marijai mežā bija ļoti bail, vajadzēja atstāt ilgāk bērnudārzā, vēl bija daudz bērnu, lai jau liek siltumā puzles. Beigās piekrita ar Mārtiņu palikt pie mašīnas, bet mēs ar Marģeru, apbruņojušies ar milzīgu virtuves nazi, devāmies meklēt sūnas. Izdevās atrast un izgriezt velēnas gabaliņu, kur zem skujām, lapām un zāles tādiem kā matiem vīdēja kaut kas sūnām līdzīgs. Tagad vēl vajadzēs kurpju vai konfekšu kastes vāku. Taisīšot meža modelīti.