:
Es šodien pirmo reizi tā diezgan skarbi pateicu intruktoram, ko es domāju par viņa darba stilu. Nē, viņš vairs seksuāli neuzmācas un braukt māca joprojām ok, nekad nepaceļ balsi. Viņš tikai visu laiku mani kaut kā čakarē. It kā neviļus. Kaut es zinu, ka es joprojām diezko labi nebraucu. Taču viņš organizē visu tā, lai būtu pēc iespējas lēnāk, lielākiem pārtraukumiem. Bet jo ilgāki pārtraukumi, jo vairāk nodarbību man vajag, jo tā prasme svaiga nestāv un man pašlaik nav uz kā trenēties. Un jo vairāk nodarbību, jo vairāk manas naudas. Mierīgi nokavē desmit minūtes. Desmit par ātru atbrauc atpakaļ. Bet manas desmit minūtes tagad maksā latu. Lūdz parakstīt kvīti, kur es neredzu summu. Laikam uzskata mani par idioti. Ja es pusgadu izturos laipni un neesmu sīkumaina, tas nenozīmē, ka es galīgi neko nesaprotu.