annuska's Journal

12:30pm: Nenoliku to teoriju. Pirmo reizi mūžā nenolieku kādu eksāmenu ar pirmo reizi. Nu ja, bet te tev nav mākslas skola. Ķīmiju, ko visu gadu biju bastojusi, mācījos trīs dienas pirms eksāmena. Sēdējām ar Blondo Mežaparkā uz soliņa un sauļojāmies ar visām trim vidusskolas grāmatām, ak, vasara, jaunība. Noliku toreiz uz septiņi. Vai Šuvajevs, kurš, piemēram, man vienreiz tikai pajautāja, ko es pašlaik lasot. Bet te dators nepielūdzams. Četras kļūdas jau pirmajos 45 jautājumos.

10:54pm: Vanna un tekila labi palīdz. Es parasti vannā neeju, tikai dušā. Bet tagad mājās ir auksti. Sataisīju karstu karstu. Starp citu, kādā secībā ir pareizi tas sāls citrons tekila? Kaut kā piemirsās. Vietu uz rokas gan atceros, kur sāls jāliek.
Nenoliktā teorija, nenomazgātais logs, neuztaisītā izstāde, neieīstenotās viesības. Nenopelnītā nauda. Nē, nekas tāds objektīvs nekaiš, dillēs neesmu, tikai pavisam drusku bēdīga. Cerams, slimības būs beigušās. Vismaz mati tagad ir labi, paldies. Radošā iztēle rāda mani braucam ar džipu pa šoseju, skaļi dziedādamai. Ar zirgasti, gleznām aizmugurē un trešo bērniņu sēdeklītī. Uz mājām čabošās lapās. Rudens man ir labāks par pavasari. Taču citronkokam tagad nāk mazas svaigas lapiņas. Apšņikāju, nomazgāju, tāpēc. Moš točna ar to Vito būs jāpalaista.

10:56pm: Kaut kas nav labi. Bez tāda īsta iemesla. Esmu centusies būt vienkārša un nedomāt lieku. Esmu bijusi naiva un nežēlīga un primitīva. Es parasti kaunos rakstīt visu, ko es domāju. Kā ir. Visu privātīpašnieciskumu, paškoncentrēšanos. Labās domas nemāku formulēt. Vot smuki reizēm māku uzrakstīt, tas gan.