:
Kāpēc, kad eju pa ielu vai braucu ar auto, domas virknējas kā rakstītas, bet tagad, kad atkal ir rakstīšanai_brīvais_laiks, galva tukša?
Varbūt atkal sākt ar grāmatām? Pirms pāris nedēļām nopirku "Stum stum". Divus stāstus jau biju lasījusi reiz senos laikos, pārējie - neredzēti. Baudīju? Patika? Vai kā to nosaukt? Jā, tā ir ļoti laba grāmata, saku kolēģiem, kad viņi apvaicājas. Apsolu arī aizdot, ja prasa. Sākumā gan gribu iedot mammai.
Beidzot ir zināms, kad mammai jāiet slimnīcā. "Tagad es gribu, lai tas jau būtu garām", viņa saka. Es arī. Šobrīd bērni ir tur laukos. Pie odiem. Nebiju domājusi, ka augustā vēl var būt tik daudz odu. Meita slikti tos panes. Ko lai dara. Tagad mums ar vīru ir tie daži vakari vieniem pašiem.
Nesam mēbeles. Mums būs guļamistaba bez bērniem, bet bērni abi dzīvos lielākā, neremontētajā istabā. Guļamistabā no bērnistabas laikiem pagaidām paliks paklājs ar zvēriņiem, ļoti erotiski. Vakar pārnesām gultas, kas laikam bija visgrūtāk. Divstāvu gulta vēl no Kāpura un Tizleņa laikiem (tie ir mani māsasbērni). Atceros, spēlējām kuģi. Man tad bija kaut kādi 12-13 gadi. Kopš tā laika gulta ļurkājās. Bet mans vīrs pievilka skrūves, un viss štokos:)
Kāpura boifrenda pirmā loma jaunajā teātrī būs Herkuless no Pifa piedzīvojumiem. Tā bija vienīgā jautrā ziņa. Alga viņam tur būs maza, un jādzīvo kopmītnē.
Kāpura bērnības draudzenei pirms gada izgrieza kaut kādu audzēju galvā. Kādu laiku viņa vienkārši bija daļēji paralizēta, uz gultas, bet tagad slimnīcā pie sistēmas. Neredz un nedzird. Un cerību neesot. Agrāk viņai arī ir bijušas šādas operācijas, bet viss labi. Bet tagad šitā.
Un vēl puisītis ar matracīti. Es arī esmu tante. Tā varēja notikt arī manā uzraudzībā. Es nepeldēju aiz trešā sēkļa. Es tikai vienreiz uzgāzu sešgadīgajam Kāpuram karstu kakao. Vai varbūt tā bija piparmētru tēja? Rēta laikam nepalika.
Stāstīju vīram par ticības grūtībām. Sākumā viņš smējās, tad noteica: Tas gan ir bēdīgi. Viņš pats visu tver vienkāršāk. Viņš gan iekšaēji uztraucas par ikdienas stresainām lietām. Mani savukārt nomoka it kā infantili, it kā sen jau atbildēti jautājumi. Varbūt 30gadu krīze? Vēl pirms gada viss bija puslīdz skaidrs.
Varbūt atkal sākt ar grāmatām? Pirms pāris nedēļām nopirku "Stum stum". Divus stāstus jau biju lasījusi reiz senos laikos, pārējie - neredzēti. Baudīju? Patika? Vai kā to nosaukt? Jā, tā ir ļoti laba grāmata, saku kolēģiem, kad viņi apvaicājas. Apsolu arī aizdot, ja prasa. Sākumā gan gribu iedot mammai.
Beidzot ir zināms, kad mammai jāiet slimnīcā. "Tagad es gribu, lai tas jau būtu garām", viņa saka. Es arī. Šobrīd bērni ir tur laukos. Pie odiem. Nebiju domājusi, ka augustā vēl var būt tik daudz odu. Meita slikti tos panes. Ko lai dara. Tagad mums ar vīru ir tie daži vakari vieniem pašiem.
Nesam mēbeles. Mums būs guļamistaba bez bērniem, bet bērni abi dzīvos lielākā, neremontētajā istabā. Guļamistabā no bērnistabas laikiem pagaidām paliks paklājs ar zvēriņiem, ļoti erotiski. Vakar pārnesām gultas, kas laikam bija visgrūtāk. Divstāvu gulta vēl no Kāpura un Tizleņa laikiem (tie ir mani māsasbērni). Atceros, spēlējām kuģi. Man tad bija kaut kādi 12-13 gadi. Kopš tā laika gulta ļurkājās. Bet mans vīrs pievilka skrūves, un viss štokos:)
Kāpura boifrenda pirmā loma jaunajā teātrī būs Herkuless no Pifa piedzīvojumiem. Tā bija vienīgā jautrā ziņa. Alga viņam tur būs maza, un jādzīvo kopmītnē.
Kāpura bērnības draudzenei pirms gada izgrieza kaut kādu audzēju galvā. Kādu laiku viņa vienkārši bija daļēji paralizēta, uz gultas, bet tagad slimnīcā pie sistēmas. Neredz un nedzird. Un cerību neesot. Agrāk viņai arī ir bijušas šādas operācijas, bet viss labi. Bet tagad šitā.
Un vēl puisītis ar matracīti. Es arī esmu tante. Tā varēja notikt arī manā uzraudzībā. Es nepeldēju aiz trešā sēkļa. Es tikai vienreiz uzgāzu sešgadīgajam Kāpuram karstu kakao. Vai varbūt tā bija piparmētru tēja? Rēta laikam nepalika.
Stāstīju vīram par ticības grūtībām. Sākumā viņš smējās, tad noteica: Tas gan ir bēdīgi. Viņš pats visu tver vienkāršāk. Viņš gan iekšaēji uztraucas par ikdienas stresainām lietām. Mani savukārt nomoka it kā infantili, it kā sen jau atbildēti jautājumi. Varbūt 30gadu krīze? Vēl pirms gada viss bija puslīdz skaidrs.