annuska's Journal

2:26pm: Viņi nav redzējušies 12 dienas, viņi saveļas abi vienā kamolā, veļas pa grīdu, kā kucēni viens otru apošņā, apņurca, apkampj, kutina, bučo. Vienam no viņiem ir piecarpus gadu, otram - divi. Es sen neesmu redzējusi tik atklātu fizisku kontaktu, tik patiesu atkalredzēšanās prieku. Un es pretēji paradumam neierobežoju bīstamās darbības, cenšos nebaidīties no spiedzieniem.
Atminos Vonnegūta milzīgos dvīņus, kas viens bez otra nevarēja, un kā viņi ierakās viens otra kājstarpē.

2:35pm: Nu tak ir tomēr vasara. Vakarā pēc lietus viss tik smaržīgs un svaigs. Un tagad pat pagalmos jasmīnu smarža, un tirgū vispār noreibt var no īstām vasaras smaržām, un uzreiz gribas it visus tos zaļumus un dārzeņus nopirkt.
Vasara var būt arī tāda - vēsa, svaiga, slapja, smaržīga, dziļi zaļa ar baltiem ziediņiem un tūkstoš lāsītēm. Mitras smiltis un sen zināmā jūras elpa.