annuska's Journal

10:21am: Kāpēc tā laimes sajūta nāk rītos?

10:21am: Iznāku no vannasistabas un man paveras grandiozs skats. Meitiņa sēž milzīgā gaišzilā akrila krāsas laukumā un ar rokām smērē krāsu uz manas vakar pabeigtās gleznas. Pusglezna jau ir ceruleuma krāsā. Arī bērna mati un seja un viena kāja ir līdzenā slāni riktīgi golubiji.

10:25am: Velns, kā gribas rakstīt. Nevar. Jāstrādā. Riebeklis ir Hospitāļu ielā, un viņa darbi nogruvuši pār mums ar Sportistu.

Uzrakstīšu tomēr, ka Sportists mīl Daiļo. Tagad viņš vairs pat nekautrējas pieminēt viņu trīsreiz dienā. Viņš izrunā viņas vārdu tik maigi, kad saka, ka Daiļā atsūtījusi dziesmu un viņš uzliks. Dziesma ir jauka, un es baidos pārtraukt noskaņu un ierunāties. Es jūtu viņas klātbūtni, kaut neesmu satikusi kopš rudens, un es gribu, lai viņiem viss ir labi. Sportists pastāsta, ka nedēļas nogalē viņi bijuši tai vietā, kur var sēdēt uz terases vai uz malas. Vietā, kas arī man tik daudz nozīmē.

12:15pm: Mama mia, Riebeklis ieradās. Nabags. Tikko mēs ar Sportistu bijām apsprieduši atkarības no zālēm un alkohola utt., kā šis klāt. Un jau pabijis filmēšanā.
Mieru, tikai mieru. Paies arī šī diena.

2:01pm: Satiku viņus uz ielas. Sportists turēja roku uz Daiļās gurna. Kad ieraudzīja mani, nozuda, un Daiļā gāja pāri ielai viena pati. Tik sveša un reizē tik tuva un jauka, kādu es viņu esmu pazinusi. Mēs pārmijām pāris teikumus un steigā vai bailēs aizkavēt otru vai vienkārši mulsumā un situācijas nepiemērotībā šķīrāmies.

Pateicoties viņai, es rudenī dabūju šo darbu. Viņa man pastāstīja par to sievieti no Stundām, kas pameta ģimeni un aizbrauca uz Kanādu. Viņa palīdzēja man saprast visādas lietas par mani.
Tāpat kā Maļčiks un varbūt vēl kāds, ar ko es nerunāju nemaz bieži, taču viņi sarunās it kā garāmejot ir pateikuši pa teikumam, ka man izrādījies ļoti nozīmīgs. Es ceru, ka arī es kādreiz kādam kaut ko tik viegli un nemanāmi esmu iedevusi.

2:34pm: Vētras dienā braucām uz Jūrmalu satikt radus. Vīra māsīca, kuru viņš līdz šim nav sastapis, kura uzaugusi Pēterburgā un dzīvo Parīzē, runā ar mums krieviski. Viņas meitiņa, kura runā krieviski un franciski, ar maniem bērniem, kuri māk tikai latviski, sarunājas pašizdomātā valodā. Viņi saprotas tīri labi.

11:20pm: Es esu baigā gleznotāja. Visā pilsētā mani zina kādas divarpus galeristes, un viena no viņām ir pilnīgi traka. Un viņas salons nava nekāds pačotīgais. Un es viņai esu dikti iepatikusies.
Lai vai kā, glezna ir pabeigta vēlreiz. Īstenībā Snifis tai neko daudz nenodarīja, bet rīta gaismā pamanīju vairākus trūkumus. Redzēs, kā būs rītrīt.

Dēlam divas dienas temperatūra bez jel kādām citām pazīmēm. Izlasu Cālī, ka ir tādi vīrusi, un atspringstu. Ja t nekritīs, jāuztaisa analīzes.