10:43am:
Ek, vajadzētu kaut kādus meditatīvus vingrinājumus, kā tikt galā ar stresu darbavietā. Vai pat ar emocionālo vardarbību. Citādi būs kā vakar - ar prātu saprotu, ka man nav tie uzbraucieni jāņem galvā, bet iekšā no tā ir fiziski tik slikta sajūta. Stāvu uz aukstās terases ar pusizdzerto kafiju un bimbāju. Vēlāk draugi, vīrs un bērni viesībās pie tuviem un mīļiem cilvēkiem. Daži no draugiem sen neredzēti, un tik labi kļūst. Bet vakarā mājās atkal raudu, pēc tam ieeju vannā, tēja, Sekss un lielpilsēta, diena ir galā. Es neļaušu sevi apdirst.
10:58am:
Vispār jau man laikam ir komunikācijas problēmas. Vai pat kāda psihoneiroloģiska vaina. Jo man pavisam nopietni liekas - daži te būtu ieguvāji, ja ieklausītos, ko saku:D Un tas jau par kaut ko liecina...
Lieta tāda, ka neprotu adekvāti paust savas domas. Agrāk laikam esmu bijusi siltumnīcā, kur mani saprata no pusvārda. Bet šai darbā jābūt precīzam arī privātās sarunās. Kur es samulstu un stostos. No kā gan es baidos?
11:10am:
Svētdien tik saskanīga diena. Gribējām braukt pastaigāties. No rīta vēl spīdēja saule, bet dēls pieprasīja Muzeju. Aizbraucām uz Brīvdabas muzeju. Izrādījās, mans mīļais tur nekad nav bijis. Es gan esmu tik daudzas stundas savā skumjajā jaunībā tur pavadījusi, studējot tautastērpu detaļas, darbarīkus vai to, kā durvis attiecas pret tumsu vai jumti pret debesīm.
Vai arī zoo. Vīrietim tur riebjas. Kad mēs ar dēlu dīcam, ģimenes tēvs upurējas un ved mūs uz turieni, jo ar mazo meitiņu autobusā braukt grūti, bet pati ar auto es nebraucu. Un tad viņš staigā sapīkušu seju.
Taču Brīvdabas muzejs viņam patika. Un gaiss bija tik svaigs. Un bērni pat kaut ko apēda āra kafejnīcā ar nosaukumu "Pūnīte", kur no plastmasas traukiem bij dabūnama aukstā zupa, kotletes un vēl šis tas. Sapirkāmies gotiņas un piparkūkas. Beigusies reiz mazajai tā ekzēma, lai varam kā cilvēki ēst saldumus un neslēpties.
Pēc tam sāka līt. Viss tik svaigs. Atpakaļ gājām gar Kurzemes zvajnieku ciemu pie ezera. Tur nez kādēļ notika jāšanas sacīkstes. Es aizrāvos. Cik daudzas lieliskas lietas un parādības mēs dzīvē neieraugām.