annu
24 December 2013 @ 05:41 pm
Ziemassvētku pārdomas  
Baudu piena ūlunu. Ir jauki dažreiz palutināt sevi.

Paliekot vienai, rodas daudz tukšuma un tādas kā it kā brīvības, bet tajā pašā laikā negribētas brīvības sajūtas.

For unknown reasons humans like me. I really cannot understand, why.

Dzīvojot ilgāku laiku vienai, es varētu pierast. Tiešām. Bet līdz ar pieradumu es varētu kļūt arī citāda. Brīvāka. Tiesa, es šaubos, ka to vēlos. Labāk tad jau izvēlēties īgnās vecmeitas ar kaķi ceļu, kur visi vīrieši ir cūkas, bet, ak - vai - manu - vai, tas vīrietis man tā pasmaidīja un uzdāvināja ziedus, - viņš ir tik jauks!

Es kā īsta namamāte novācu atkal traukus, izrotāju skaisto plauktiņu skapi ar gaismiņām, arī gaitenī izkāru egles formas gaismas. It kā pie manis kāds nāktu, it kā es kādu gaidītu. It kā man būtu, kā dēļ censties.

Ja es izturēšu šo Ziemassvētku nakti viena, tad es varēšu izturēt visas dzīves nastas un likstas.

Man patika, kad sarunā ar A. es atklāju pati par sevi to, kāpēc neesmu pašpietiekama - jo manī ir tik daudz un tik stipri, ka man vajag ar kādu tajā visā dalīties. Saturiskas diskusijas, kas pašai ļauj sevī atklāt daudz jauna, ir allaž man ļoti patikušas.