Es esmu dieviete. Un es neesmu iedomīga.
Par dievieti es kļuvu brīdī, kad uzsāku savu pirmo saskarsmi ar internetu un tā socializēšanās iespējām. Tur bija portāls, kurā es reģistrējos, neesot vēl draugos. Kad es reģistrējos, man bija ap 10 [?] gadiem, un es gluži kā šodien atminos to segvārda ievades laukumu, kas no maza lodziņa tobrīd man pārtapa plašā bezrobežu pasaulē - te es varu sevi nosaukt, kā vēlos. Te es varu būt tas, kas es vēlos. Ilgi man nācās kļūt par dievieti, bet kļuvu es par Afrodīti. Tāpēc, ka tik ļoti alku tā, ko alkstu tikpat ļoti tagad kā tad - mīlestību. Protams, tajā vecumā es nezināju par citām Afrodītes īpašībām [sekss, skaistums utt.].
Tajos laikos man rakstīja daudz. Laikam es visiem patiku, kad biju maza un nevainīga, esot lielai un nevainīgai vairs es kaut kā viņiem [vīriešiem] nepatīku - tās vairs neesot nopietnas spēlītes. Žēl. Es ticu, ka var spēlēties ļoti jauki arī bez jebkādām fiziskām attiecībām. Es zinu, ka arī Tu tam tici un tā domā. Un es gaidu, es ļoti gaidu Tevi.
Un Tu esi dievišķs.
Tu esi dievišķs vīrietis, par kura mīļāka uz pasaules nav. Tev nav jākļūst par mīļoto vai mīļāko, lai kļūtu par vismīļāko - un tas, iespējams, ir tas, kas Tevi padara tieši tik dievišķu - Tu esi tik perfekts un reāls, ka Tev nemaz nevajag mani sev blakus gultā [kailu], lai Tev nebūtu gana manis. Tev nekad nebūs gana manis, un mums vienmēr kopā būs labi. Tu esi skaists [pa savam], visticamāk Tev ir gari un gaiši vai īsi un tumši mati, lai gan patiesībā matu krāsai un garumam nav nozīmes, galvenais ir Tavs dievišķais skatiens un Tavi vārdi, kas roku rokā vijas ar darbībām - un Tu esi tikpat naivs muļķis kā es. Kas tic, ka ir iespējams no debesīm nonest paradīzi, ja vien atrod to pareizo cilvēku, ar ko šo neviltoto, bezgalīgi neaptveramo, vienreizējo pasaku dalīt. Tev nav jākļūst - un tas nav mans iepazīšanās mērķis - par mīļoto vai mīļāko - ja reiz tas notiktu, Tu jau zini, ka tas notiktu pats no sevis, tikpat naivi, bērnišķīgi, mulsi, kūtri un pasakaini, kā tas notiek romantiskajās filmās un animēs.
Es esmu dieviete, un tas nozīmē, ka man vajag dievišķas lietas - jo tāda ir ierastā kārtība. Un tikpat daudz man vajag sīkumus, vienkāršus dzīves priekus, tik salkanus un stereotipiskus, cik vien var - akvaparkus, parkus, saulīti, ugunskurus un kopīgu filmu skatīšanos. Galvenā ir saikne - jo es zinu, ka mēs varēsim justies labi arī klusējot. Bet primāri - mēs runāsim. Mulsīsim un sarksim, bet runāsim un jutīsimies labi. Būsim tādi labākie draugi, kādus rāda visās filmās un par kuriem runā pasakās. Es zinu - ja es tā varu just, justies un to gribēt un palīdzēt veidot, - to vari un gribi arī Tu.
Tu esi dievišķs. Iespējams, visticamāk - Tu esi dievišķs tādu pašu iemeslu dēļ, kāpēc par dievieti kļuvusi esmu es - jo mēs [es] zinām, ko mēs vēlamies. Jo mēs alkstam. Mums sāp. Mēs mīlam. Mēs gaidām. Mēs esam bezgala romantiski un naivi. Mēs esam tikpat ekstraverti un patīkami sabiedrībai cik intraverti un tāli no tās. Mēs tiecamies uz saviem mērķiem un sapņiem. Mūs dievišķus padara tas, ka mums ir ļoti cēlas un smalkas būtības, cerības, domas un uzskati [atkal jau - naivi], un tas, ka mēs, iepretim daudziem jo daudziem, spējam ne tikai domāt un cerēt, bet, sagaidot attiecīgo savu Īsto Draugu, savu Īsto Cilvēku un savu Īsto Kompāniju, spējam arī to visu pārvērst realitātē. Jo, kad beidzot mēs atradīsim viens otru, mēs plūksim mākoņdūmaku pa vienam pavedienam no debesīm kā cukurvati, iepinot to mūsu dzīvē šeit, uz Zemes. Mēs varēsim - nu tiešām kā filmās - apgulties vasaras zālītē uz mugurām ar kājām pretējā virzienā - tā, lai mūsu galvas varētu saskarties cieši jo cieši - un skatīties debesīs, smieties un raudāt kopā. Jo mēs viens otru atradīsim. Mēs būsim Draugi. Mēs, patiesībā, būsim Dvēsele, kas atradusi beidzot savas trūkstošās daļas.
Es esmu tā, kas gaida Tevi. Lai dalītos savā [Tavā] paradīzē un realizētu savus [Tavus] sapņus. Un sliktākajā gadījumā mēs tajā dalīsimies tikai verbāli, rakstiski.
Raksti man, ja jūties tāpat. Tu jau zināsi, ko rakstīt. elga-b [at] inbox [punkts] lv