Parasti jau tas ir daudz dziļāk un no citas sērijas.
Prasīt palīdzību sevis paša izraisītā vai ar otru nekādi nesaistītā problēmā ir viena lieta, un šajā ziņā, vismaz personiski es, varu cerēt kādos 60-70% gadījumu uz atbalstu un šīs palīdzības saņemšanu.

Te vairāk runa ir par to, ka ir kaut kādas divu cilvēku attiecības X, kuras veido cilvēks A un B. Kādam no šiem cilvēkiem (cilvēks A) sāk rasties kaut kādas problēmas/netaisnības vai jebkura cita lieta, kuru pilnā apmērā vai daļēji izraisa vai ir iesaistīts tajā cilvēks B. Cilvēkam B šī lieta neliekas kā problēma, un cilvēkam B viss šķiet kārtībā, kamēr nereti cilvēks A sāk justies skumji un viņu sāk nomākt šīs problēmas, kuras cilvēks A cenšas risināt, runājot, bet cilvēks B skaidri pauž, ka viņam tā nešķiet problēma, ka viss ir labi utt.

Vienā brīdī notiek tā, ka cilvēks A sāk aizdomāties, ka izskatās, ka cilvēku B galīgi nepi* tas, kā cilvēks A jūtas, un ka cilvēks B galīgi nav ieinteresēts risināt tās problēmas, kas ir radušās cilvēku A attiecību X (t.i., abu cilvēku A un B) ietvaros, un kas attiecas uz abiem cilvēkiem.

Nu, tāda veida problēmas šeit ir domātas. Kad vienam viss ir ok un viņš neko negrib darīt pat tad, kad otram kaut kas nešķiet galīgi ok un patīkami/labi.