spēlēju zaķīšspēli un dzeru melno tēju ar medu.

šonakt, 21.decembra pirmajā stundā pasaule sāka griezties pretēji ierastajam.
es vairs neko negribu. ne zaķīšspēli, nedz arī tēju. ne dāvanu meistarošanu, ne to iegādi. ne alu, ne vīnu un arī ne filmas. ne Tevi. un nedz arī sevi. pasaule varētu ielīst tur, no kurienes tā izlīda ārā, un dziļi, dziļi iekšā aizmirst par savu esību. teorētiski savus parādus esmu nokārtojusi un, sākot ar rītdienu, man ir veselas divas nedēļas laika ziemas miegam. praktiski es arī to gribētu, tikai diez vai ģimene sapratīs. nu labi, tad atliek 1,5 nedēļas. un atliek tikai izdomāt, kur paslēpties.