Ja apnīk vingrot, jāriteņo un jādejo,nez varbūt volejbols pludmalē un badmintons vēl. Ķermenis vienmēr jūtas labi pēc "just-for-fun" fiziskajām aktivitātēm, tie ir svētki!
Un jā - ES ARĪ ESMU UZĒDUSI RIEPU UN NEVARU IELĪST VISĀS(!)BIKSĒS, KO VILKU LĪDZ ŠĪ GADA PAVASARIM, tāpat arī krekliņi un blūzītes.Tas viss tagad jānes uz Otro elpu. Toties biežāk šogad velku kleitas, nav ļaunuma bez labuma. Es sev ar to fakino riepu patīku daudz labāk, jo pirmo reizi mūžā šogad es varu ēst, ko gribu un pati pagatavoju, nevis to, kas ir skolas ēdnīcā. Nav vairs tas briesmīgais stress par to,ka nevar paspēt izstāvēt rindu pēc rijamā.

Svars ir relatīvs,tas visu laiku mainās.Treniņi līdz sāpēm drusku pārspīlēti. Jājūt robeža, kur ir "o jē vieta kārtīgi izkustināta" un "bļe,nākošajā dienā nevarēšu pakustēties, kā sāp!!". Sievietes jau tā ir sodītas ar meņku sāpēm un sāpēm, kas rodas, raustot uzacis. Es tikšu no savas riepas vaļā, bet vienkārši pārstājot rīt neveselīgas lietas un rīt tad, kad tas nav vajadzīgs (piemēram, pusnaktī). Un arī fasādes uzspodrināšanas pasākumi ir šausmīga laika šķiešana, jo pa to laiku vari iemācīties visu pārējo, KAS TIKS VISAM MŪŽAM. Sievietēm vispār hujova - tāpat pusmūžā būs krunkaini dekoltē un nošļukuši pupa un dirsa. Viss jaunības darbs būs vējā šā vai tā. :D