Dažreiz es mēdzu sapņot par dzīvi - par sapņu draugiem un sapņu princi. Par sapņainu romantiku un sapņainu iekšējo un ārējo, patieso daili.
It kā man jābūt šajā dzīves posmā informētai par atšķirību starp sapņiem un realitāti, bet kāpēc kaut kur vēl aizvien ik pa laikam pavīd tā sajūta - ja varu to just es, tad var arī kāds cits bez manis?