Dežavū par to pašu dežavū par notikumu. Respektīvi, nevis jūtu to, kas ir bijis, bet jūtu to, ka jau jutu to, kas jau bija. Amizanti.

***

Nedaudz skumji, ka atkrita tas cilvēks, ar ko bija doma doties ceļojumā. Tagad sanāk tā, ka neviens negrib uz divām nedēļām atteikties no savas ikdienas - viena vēl derētu, bet divas - par daudz, nevarot atļauties (citiem finansiālā, citiem - lielākajai daļai - laika un darbu ziņā). Tādā veidā neviļus sanāk visu laiku atdurties pret vienu un to pašu klupšanas akmeni: cilvēkiem nav laika. Nav laika, lai paņemtu 2 nedēļu atpūtu un izbaudītu sevi tajā, baudot citu kultūru. Arī mani nedaudz biedē 2 nedēļu prombūtne, bet... esmu nosacīti tam gatava. Aber tagad, tā pēkšņi un negaidīti, atrast vēl vienu, kas arī ir gatavs, var un vēlas - это же невозможно!

Tā sajūta, kad ieraugi bezgalīgi smuku puiku un sāc aptvert, ka esi ja ne 10 gadus vecāka par viņu, tad kādus 7 noteikti... Grr :D