Kad šorīt iegāju melnā portāla vākos, tas ir, ehm... (lai paliek vāki). Tātad, kad tur iegāju, palasīju to tēmu, kas skar guļamistabu (ironiski šaurā nozīmē). Paskatījos kārtējos ierakstus, bildes un tad aizdomājos par to, cik.. [..]
Būtu maigi teikts, ja es te iedrukātu vārdu "nodrāzti". Sāku saprast, ka pēdējā laikā jebkura veida erotiskā/perversā tēma tiek apspēlēta un izvazāta tik ļoti jēli, ka vairs neliekas man ne skaisti, nedz smieklīgi tie attēli. Paliek pretīgi. Neredzu vairs skaistumu tajās meitenēs, tajos puišos, kas šādās bildēs/tekstos likās pievilcīgi, seksuāli un tā. Seksuālais ideāls, seksuāli pievilcīgais tēls ir novazāts un pārkorumpēts. Erotika pazūd līdz ar piedauzību. Arī piedauzība vairs ir nekas vairāk kā tukšs gaiss. It kā viss, kas saistīts ar ķermeņu (jo īpaši sievieši ķermeņu) atkailināšanu, viss, kas saistīts ar fizisko iekāri un fiziskajām nodarbēm tagad ir vēl pašsaprotamāks par parastu romantiku, par parastu dzīves skaistumu, par mākslu, par svētkiem un par , da kaut vai, ehm, sevis attīstību.

Vispār žēl, ka tā. Seksuālā industrija mūsdienās ir sasniegusi to robežu, kad tā vairs nav nošķirama no ikdienas jēlībām un ikdienas nodarbi. Erotiskā pievilcība novazāta līdz pretīgumam un atbaidošam universālismam. Bēdīgi, vai ziniet.
Agrāk jebkāda veida teksti, jebkāda veida saturisks materiāls , kas ietver sevī erotiku vai ko citu ar šo tēmu saistītu, bija interesanti, raisīja fantāzijas un kņudēšanu [..] vēderā. Vaigi pietvīka, un bija nedaudz kauns lasīt ko nedaudz vairāk par parastu mīlestību. Bija patīkami un mulsinoši lasīt/pētīt kaut kādas atkailinātas jūtas (vārda tiešākajā nozīmē), bet tagad tas viss ir vienā miskastē metams.

Internets degradē. Vārda brīvība paliek samaitāta - cilvēki izvēlas brīvi runāt par tēmām, kurām agrāk nav runājuši brīvi, aizmirstot pastāstīt par to, ko agrāk labprāt izlika uz papīra.

Jā, es atzīstos, - seksuālā industrija kļūst man pretīga. Vārds `sekss` kļūst atbaidošs. Kailfoto kļūst briesmīgāki par `bučbuč` bildītēm. Māksla ar erotisko piesitienu bieži manās acīs zaudē māksliniecisko vērtību (bieži, nevis vienmēr). Žēl, ka tā. Vienkārši žēl.
(Tāpēc nevajag brīnīties, kā daži labi iemanās neizprast mani, kāpēc man neliekas smieklīgi tas, kas citiem liekas smieklīgi, kāpēc es tā uztveru TĀDAS lietas, kas visiem citiem šķiet tik pašsaprotamas.)

Nu, žēl.

Bet vispār - priecīgus Jums svētkus! Maigus, mīļus un patīkamus. Svecēm, krāsainām gaismiņām, siltuma un labsajūtas vēderā un citās vietās piepilītus svētkus!